(18+) Aktrise Lelde Dreimane – kaila un lojāla
Mēs pat nenojaušam, ka aiz Dailes teātra aktrises LELDES DREIMANES pievilcīgās ārienes slēpjas spēcīgs raksturs, kodols. Tā ir loma, kuru uz skatuves neredz, taču dzīvē tā ir izspēlēta. Un tas uz Leldi, viņas cilvēcisko un aktrises potenciālu liek raudzīties pavisam citām acīm.
Foto: Artūrs Bērziņš
– Tu taču apzinies savu pievilcību?
– Es redzu sevi spogulī, un nav tā, ka jānovēršas.
– Vai teātrī tas vairāk palīdz vai traucē?
– Kā lai tev to labāk izstāsta…
– Atklāti, godīgi…
– (Pauze.) Tad, kad es sagatavoju lomu, man izveido tēlu, un režisori nereti saka – nē, viņa pārāk labi izskatās, vajag kaut ko notušēt. Pirms laika Vladislavs Nastavševs Dailes teātrī iestudēja Peldošos – ceļojošos.
Es tā nedaru, nevaru – es vienkārši nevaru iet pret savu sirdsapziņu. Es esmu lojāls cilvēks, tas arī viss.
Man jau brīžiem tas likās komiski, ka viņa, kā pats teica, viens no svarīgākajiem uzdevumiem bija – pataisīsim Leldi neglītu. Lai figūra neizceļas, krāsas pelēkas. Tomēr finālā tas kostīms man izskatījās tīri neslikti, un vēl nesen saņēmu komplimentu no Sandas Dejus – viņai atmiņā palicis tieši šis Monikas Pormales darinātais pelēkais kostīms.
– Vai ir lomas, kuras tev aizgājušas garām izskata dēļ?
– Jā, piemēram, kastingos uz filmām par kara laiku. Tā arī pateica – pārāk labi izskaties.
– Vai var teikt, ka skaistums palīdz dzīvē, bet reizēm traucē profesijā?
– Jā, tā varētu teikt. Bet es nezinu, vai uz to vajag ieciklēties…
– Nevajag, bet tevi par to sit.
– Jā, mani sit.
– Un tas ir jālauž…
– Piekrītu, tas kaut kādā mērā ir jālauž.
– Tu jau reiz pati teici: «Esmu pieradusi, ka cilvēki domā, ka esmu žurnālu vāka attēls. Ir spīts pierādīt, ka varu vairāk. Teātrī par mani radies priekšstats, kas nav pareizākais. Man tas bija jāmaina…»
