(18+) Kluba meitene Mari: Latviešu vīrieši uzskata, ka meitenei pašai jānāk klāt
Gruzīniete MARI pirms astoņiem gadiem no Tbilisi pārcēlās uz Rīgu, lai īstenotu savu vēlmi – mācīties un attīstīties Eiropā. Šie gadi, saskaroties ar dažādām mūsu dzīves īpatnībām, nebūt nav bijuši viegli. Taču visas grūtības atsver mērķi, kas vēl jāsasniedz, un prieka asaras, saņemot kādu Latvijas Republikas dokumentu…
Foto: Elīna Krace. Stils un grims: Santa Gribuška
- 12 gadu esmu veģetāriete un lepojos ar to. Ļoti mīlu dzīvniekus, nekādi nevaru tiem nodarīt pāri.
- Par modeles darbu sapņoju kopš bērnības. Arī tad, kad dzīvoju Tbilisi, apmeklēju aģentūru.
- Es baidos iemīlēties. Negribu sevi kādam piesiet. Jūtos stiprāka, kad esmu viena.
– Kad man bija vienpadsmit, ar mammu atbraucām uz Latviju, jo te ir Eiropa, iespējas, gribējām dzīvot un attīstīties labā valstī. No 6. klases sāku mācīties Rīgas Valdorfskolā. Pedagogi man ļoti palīdzēja. Pabeidzu 9. klasi un aizgāju uz Rīgas Valsts tehnikumu, kur mācos klientu apkalpošanu un biznesu. Šobrīd ir pēdējais kurss, lekcijas un eksāmeni notiek latviešu valodā.
– Vai, tavuprāt, te ir Eiropa?
– Protams. Vari dzīvot, kā gribi, brīvi iziet ielās. Gruzijā tomēr ir cita mentalitāte. Ekonomika Latvijā nav tik laba, bet tā ir labāka nekā Gruzijā.
Sākumā, protams, nezināju latviešu valodu, arī krievu valodu ne tik labi. Vienu reizi kafejnīcā pie Origo gribēju nopirkt bulciņu, pārdevēja sakliedza uz mani, ka neprotu valodu. Es iemācījos to tekstu un otrajā dienā atnācu atkal. Viņa mani atcerējās, sakot: «Tagad ir labi!»
– Kāds bija teksts?
– Dodiet man šito un šito…
– Tātad nevis apvainojies, bet iemācījies, lai…
– (Smejas.) Lai pierādītu, ka varu to pateikt. Pēc tam uz turieni vairs negāju.
