(18+) Kluba meitene Līva Dolbe: Priekšspēle sākas jau no rīta

• Ja sieviete jūtas ierobežota, viņa sāk kaut ko meklēt ārpusē, varbūt darīt kaut ko slepeni. Ja viņai būs brīvība, neko citu negribēsies.

• Es mīlu sevi, savu ķermeni, mēs visi nākam no dabas.

• Sieviete ir pārbaudījums vīrietim. Vīrietis notrulinās, ja nav pārbaudījumu.

LĪVA: Es dzīvoju sapnī. Ir brīvība, nekas neierobežo. Tā liek man atvērties, starot. Gatis mani mīl, dara visu, lai esmu laimīga un mani nepazaudētu. 

– Tātad tu saki, ka vīriešiem vajadzētu dot savai sievietei vairāk brīvības.
L.: Jā, ja sieviete jūtas ierobežota, viņa sāk kaut ko meklēt ārpusē, varbūt darīt kaut ko slepeni. Ja viņai būs brīvība, neko citu negribēsies. Es tagad pati to esmu pārbaudījusi. Vienmēr gribēsies atgriezties pie cilvēka, kurš tevi mīl. Un vienmēr gaida.

– Kā jūs iepazināties?
L.: Es sāku vairāk mīlēt sevi, teikt nē visam, ko negribu, un sāku pievilkt cilvēkus, kuri mani mīl.

Mēs viens otram norāvām jumtu. Viņš ar darbiem pierādīja attieksmi. Es ātri redzu cauri, vai ir rīcība vai nav. 

– Tā pēkšņi sāki mīlēt sevi?
L.: Attiecībās ar savu bērnu tēvu nejutos novērtēta, mīlēta, cienīta. Viss jau bija sācis brukt. Tas krājās gadiem, bija lūziens. Sapratu, ka jāsāk mīlēt sevi. Nav jēgas dzīvot otram, ja to nenovērtē. Sāku dzīvot sev un laikam pievilku Gati.
GATIS: Man viņa patika gadiem, šķita sapņu sieviete, bet nekad nebiju viņu uzrunājis. Un te pēkšņi skatos – viņa feisbukā ielikusi ierakstu, ka meklē sildītāju Ziemassvētku tirdziņam. Tas bija iemesls, lai es saņemtos.

– Tu runā par dabisko sildītāju?
G.: Nē, man tiešām bija sildītājs. Viss notika lēnām. Nekad nevarēju iedomāties, ka spētu viņai pietuvoties. Pats jau ilgu laiku biju šķīries. Iedomājies, satikt savu sapņu sievieti! Wow, visiem to novēlu.
L.: Lai gan dzīvojām vienā pilsētā, es Gati nezināju. Viņš bija 15 gadu nodzīvojis ārzemēs. Viss sākās ar saraksti. Jau tur bija kāda ķīmija. Kad satikāmies, viss uzsprāga. Mēs viens otram norāvām jumtu. Viņš ar darbiem pierādīja attieksmi. Es ātri redzu cauri, vai ir rīcība vai nav. 

– Bija vērts atgriezties Madonā.
G.: Tas notika gadus divus pirms iepazīšanās ar Līvu. Atgriezos, jo man vienmēr sāpēja sirds par Latviju. Tas bija tikai finansiāls iemesls, kāpēc biju prom. Sāku Anglijā kā parasts melnstrādnieks. Ātri apguvu valodu, sāku strādāt būvniecībā, nodarbojos ar alternatīvo enerģiju, saules paneļiem. Nokļuvu Dienvidāfrikā. Nopelnīju naudu. Bet tas bija kā Robina Huda nodoklis – jo vairāk pelna, jo vairāk jāmaksā…

– Līvai ir savs bizness – ļoti tuvs ­dabai.
L.: Viss sākās ar to, ka bērnam bija jādakterē astma. Ārsts teica, ka visu mūžu būs jālieto zāles. Bet es sāku lasīt par čiekuriem. Savācu, uztaisīju sīrupu. Tiešām pārgāja, bērnam jau ceturto gadu nav nekāda klepus. Daba dziedē, ārstē. Daudzi man prasīja, vai var to sīrupu nopirkt. Tā es sāku ar priežu čiekuriem. Tad bija ugunspuķe… Mēs to darām hobija līmenī. Tik, cik varam, cik pašiem patīk. Pārdodam internetā un tirdziņos. Šajā pavasarī ļoti spridzina pieneņu sakne. Kovida dēļ visi sākuši domāt par veselību.