(18+) Kluba meitene Daniela: Iekšēji esmu diezgan spēcīgs cilvēks. Man ir labs sitiens
DANIELA GODIŅA pilnībā lauž stereotipus par to, kādai vajadzētu izskatīties topošajai zinātņu doktorei. Pa dienu viņa Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā izstrādā jaunas metodes, bet brīvajā laikā ļaujas fotokamerai. Daniela ir nopietna, patriotiska, ar viedokli daudzos jautājumos un labu humora izjūtu. Lai gan viņai ir īpašas attiecības ar futbolu, labāko Danielas tālsitienu mēs tomēr gaidām zinātnē.
Foto: Anita Gigante. Stils: Romija Štāle
Daudzām sievietēm tas nepatiks, bet neuzskatu, ka sievietes ir kas unikāls, svarīgāks par vīriešiem.
– Vai uz tevi jau var attiecināt vārdu zinātniece?
– Jā, trešo gadu esmu doktorante un tēmēju uz pētnieka amatu. Doktorantūra man vienmēr likusies kā fināla posms izglītībai. Šobrīd jau top disertācija. Plānoju nākamajā gadā aizstāvēties. Analizēju un izstrādāju metodes dažādu ogļhidrātu noteikšanai biomasā. Esmu cilvēks, kuram iedod paraugus un kurš strādā ar dārgām iekārtām, milzīgiem datu apjomiem, analizē un izstrādā metodes.
Viss, ko daru, ir saistīts ar atjaunojamajiem enerģijas resursiem, jo manā darbavietā – Koksnes ķīmijas institūtā – viss balstās uz koksni un tās papildu izmantošanu.
Vienmēr uz dzīvi skatos tā – vai ir pamatojums? Kad dabā notiek kas neierastāks, mēģinu saprast – kāpēc? Un kas būs tālāk? Ikdienā ne vienmēr viss notiek pēc plāna. Piemēram, jāatrisina problēma, kāpēc nav tā, kā aprakstīts grāmatā. Tas padara dzīvi interesantāku. Darbs ar rutīnas analīzēm mani nekad nav saistījis. Patīk, kad varu sākt pilnīgi no nulles. Man iedod paraugu, un jāizstrādā pilnīgi jauna metode.
– Es atvainojos, citā gadījumā to neprasītu, bet cik tev gadu?
– Šobrīd 26. Bet zinu, izskatos ļoti jauna.
– Ko no koksnes var dabūt tādu, kas vēl ir nezināms?
– Ļoti daudz ko. Mums ir dažādas laboratorijas, viena specializējas uz lignīnu, kas ir koksnē, cita uz biorafinēšanu, vēl cita – uz celulozi. Es esmu biorafinēšanas un polimēru laboratorijā.
