164 kilometri, lai izdzītu dēmonus. Rakstnieka Alda Bukša pārgājiena piezīmes no Skotijas
Reizi gadā vienatnē dodos vairāku dienu pārgājienā, lai caur iešanu un lūzumpunktu pārvarēšanu sev atgādinātu, kas patiesībā ir svarīgākais un kas – tikai garāmejošas problēmas vai mirkļa iegribas. Man tā ir sava veida terapija, vienlaikus izbaudot iešanu, ainavu, satiktos cilvēkus un kempingošanu.
Foto: Aldis Bukšs
Aldis Bukšs,
kriminālromānu Brāļi/Brouli un Parādu piedzinēji autors
Katram ir savi paņēmieni, kā tikt galā ar šaubām. Viens no maniem paņēmieniem ir pārgājiens.
Šogad pienāca kārta pirmajam pārgājienam ārpus Baltijas – West Highland Way jeb Skotijas rietumu augstieņu ceļam. Kā stāstīja satiktie angļu ceļotāji, bet nebrīdināja laika prognozes – pēdējo desmit gadu aukstākajā marta pirmajā nedēļā.
Vesthailendas ceļu dēvē par vienu no skaistākajām pārgājienu takām pasaulē. Tā sākas Glāzgovas piepilsētā Milngavie un, stiepjoties 154 km jeb 96 jūdžu garumā caur Skotijas ziemeļrietumu augstieni, sasniedz Fort William. Maršruts slavens ar savām pastorālajām ainavām, Lomonda ezeru, tīrelļiem, purviem un kalniem. Bet finālā Nevisa kalns – Britu salās augstākā virsotne.
Parasti taku iesāk dienvidos un dodas Fort William virzienā, taču var arī otrādi. Ceļvežos un aprakstos takas iziešanai iesaka astoņu dienu maršrutu, bet ir arī īsāki. Tāds bija arī mans nedaudz pustrakais mērķis – iziet četrās dienās.
