Gerds Lapoška: Iepazīstos ar cilvēkiem, nesaku, ka esmu aktieris, saku – būvinženieris

Pieturzīmes

•  Dzimis 1999. gada 2. jūnijā.
•  Jaunā Rīgas teātra aktieris. Lomas izrādēs: Dzimšanas dienas kūka, Operācija «Mindfuck», Sievietes un vīrieši, Desmit iemeslu apciemot Kauci, Jaunais Bītlu albums, Jaunie latviešu stāsti, Meklējot spēlmani.
•  Režisora Pētera Krilova asistents izrādei Kordēlijas zeme JRT.
•  Loma kino: Matīsa Kažas filmā Neona pavasaris (2022).
•  Saimnieks sunim Snobis.

Vecāki nekad nav ierobežojuši manas izvēles. Man ir ļoti jauni vecāki – gan gados, gan prātā –, varēju darīt, ko gribu.

Pirms sarunas spriežam, ka būtu labi, ja aktieriem mācītu ne tikai aktiermeistarību, bet arī – kā runāt ar žurnālistiem. Vislabprātāk Gerds runātu tikai par izrādēm, bet jārunā arī par dzīvi. Un ir dzīves daļas, ko viņš sargā, neuzvaramie bastioni, un viens no tiem ir Gerda privātā dzīve. Pēc intervijas viņš uztin tabaciņu un aiziet pelēkā ziemas pievakarē. Pirmā sezona. Knapi pusē.

– Kā jums šķiet, kas nosaka to, ka vienu, tikko strādāt sākušu aktieri ievēro, bet cits visu dzīvi paliek īsti nepamanīts? 
– Manuprāt, ļoti izšķirīga bija mana saruna ar Ausmu Kantāni televīzijas raidījumā Teātra garša. Braucu no laukiem, skanēja Latvijas Radio Brīvais mikrofons, zvanīja kāda kundze un teica paldies par Ausmas Kantānes sarunu ar «to jauno džeku», sacīja – ir pārsteigta, ka jaunie aktieri ir tik sakarīgi un inteliģenti. Tas bija ļoti aizkustinoši, viens no patīkamākajiem novērtējumiem. Vēl varbūt esmu ievērots tāpēc, ka piedalījos pāris filmās, biju Vispasaules latviešu valodas diktāta balss, un tomēr arī mani divi metri ir pa gabalu pamanāmi.