Valsts pārvaldē ir izdarīts viss, lai tu justos kā burvju mākslinieks stikla būrī: Ātrās palīdzības šefs Liene Cipule
Ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktori LIENI CIPULI runājam dienā, kad pēc vairākkārtējiem mediķu aicinājumiem valdība beidzot nolēmusi izsludināt ārkārtas situāciju, jo strauji pieaug slimnīcu noslodze kovida dēļ. «Iepriekš likās, ka skrienam maratonu, kurš drīz beigsies, bet tagad zinu, ka priekšā ir ultramaratons.»
Foto: Matīss Markovskis
ANAMNĒZE
- Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore kopš 2018. gada janvāra.
- Savu karjeru sāka kā fizioterapeite Siguldas slimnīcā.
- Iepriekš bijusi direktore, valdes locekle, nodaļu vadītāja dažādās privātās medicīnas iestādēs, arī Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre.
- Ieguvusi divus maģistra grādus: sociālajās zinātnēs Latvijas Universitātē un veselības aprūpē Rīgas Stradiņa universitātē.
- Pērn saņēma Atzinības krustu un D. H. Grindeļa balvu par nozīmīgu ieguldījumu sabiedrības veselībā un sniegumu Covid–19 vīrusa izplatīšanas ierobežošanā.
- Latvijas Ārstu biedrības Gada cilvēks medicīnā 2018.
- Trīs dēlu – Gustava (14), Krišjāņa (10) un Jāņa (4) – mamma, šogad svinēja 15 gadu jubileju laulībā ar vīru Guntaru.
- Cilvēks, kas nespēj un negrib būt mierā. Kopj rožu dārzu, patīk gleznot un rīkot ambrāžas.
- Šovasar kļuva par Ogres novada deputāti no Jaunās Vienotības saraksta, bet nesen nolika mandātu.
Trauksmi sāku celt jau 3. septembrī. Diemžēl visa mēneša garumā man tā arī neizdevās pārliecināt Veselības ministriju.
– Kad pēdējo reizi gulējāt kārtīgā astoņu stundu miegā?
– Šonakt gulēt aizgāju trijos un cēlos pussešos. Nu jau piektā diennakts, kopš miegam paliek kādas pāris stundas… Režīms ir tāds, ka vienlaikus zūmā piedalos vairākās sanāksmēs – dažās rakstiski, citās klausos, runāju… Esmu parasta mamma, kura strādā no mājām, jo viens bērns līdz ar visu klasi ir karantīnā, un otrs kopš pagājušās nedēļas slimo.
Pēdējais mēnesis ir bijis ļoti smags. Redzot, ka saslimstība ar kovidu pieaug eksponenciāli un ātrāk, nekā gaidījām, trauksmi sāku celt jau 3. septembrī. Diemžēl visa mēneša garumā man tā arī neizdevās pārliecināt Veselības ministriju. Dabūju nevis iespēju normāli strādāt, bet pa galvu, un, jā, esmu nosaukta par histērisku, emocionālu un panikotāju, jo tobrīd realitāte vēl nebija redzama, bet indikatori liecināja, ka bažas piepildīsies.
