«Vairs nesanāk…» Kas traucē vīrieša seksualitātei pēc 45 gadu sliekšņa?
Ar gadiem mūsu seksualitāte mainās. Ir lietas, kas nenotiek kā jaunībā, un tas ir normāli. Bet ir situācijas, kas nav jāpieņem un kuras ir risināmas. Šoreiz – par vīrieša seksualitāti un biežākajām problēmām pēc 45 gadu vecuma, kas paralēli skar arī sievieti.
Foto: Shutterstock
Konsultēja
Juris Ērenpreiss,
andrologs, iVF Riga Androloģijas centra vadītājs, Rīgas Stradiņa universitātes vadošais pētnieks
Svarīgākais hormons vīrietim
Testosteronu mēdz saukt par galveno hormonu vīrietim, jo tas tiešām nosaka daudz ko. Lielākoties visi zina, ka tas ir vajadzīgs dzimumtieksmei, spermatozoīdu veidošanās procesam un labai erekcijai. Bet tas ir arī viens no svarīgākajiem hormoniem, jo nosaka normālu kaulu struktūru, muskuļu masu, apjomu un spēku, arī kognitīvo funkciju. Vēl testosterons piedalās eritrocītu sintēzē nierēs, tā deficīts var novest pie anēmijas jeb mazasinības. Īsāk sakot – ja nav gana daudz testosterona, seksu negribas, galva nestrādā, kauli pamazām irst, muskuļi samazinās, aug resns vēders un prieka dzīvē maz.
«Pirms kāda laika modē bija teikt, ka, tāpat kā sievietēm menopauze, vīriešiem ir andropauze, kuru primāri raksturo testosterona deficīts. Lai to risinātu, vīriešiem noteiktā vecumā ieteica ik pēc trim mēnešiem injicēt medikamentu, kas satur testosteronu. Šo uzskatu pastiprināti izplatīja un uzturēja amerikāņu farmācijas kompānijas, kas šīs injekcijas arī ražoja.
Skaidrs, ka tādu – neveselu – vīriešu nav maz.
Manam kolēģim Anatolijam Požarskim no Daugavpils, kurš tobrīd bija ģimenes ārsts, bet tagad asociētais profesors seksopatologs-psihoterapeits, un man šķita interesanti izpētīt, kāda ir situācija Latvijā, jo mums radās aizdomas, ka viss nav tik vienkārši. Kolēģa disertācijas ietvaros mēs veicām pētījumu, kurā iekļāvām 1200 vīriešu vecumā no 40 līdz 70 gadiem. Pēc vispārējiem veselības izmeklējumiem konstatējām, ka 400 no viņiem ir, kā ārsti saka, relatīvi veseli, bet 800 bija kādas slimības – metabolais sindroms, otrā tipa diabēts, hipertensija, plaušu saslimšanas utt. Sanāk, ka pētījumā piedalījās divas lielas grupas – ar veselības problēmām un bez tām –, un abām mēs noteicām testosterona līmeni.
