Traumatologs ortopēds Juris Brūklis: Daudzi ķirurgi ir ļoti ambiciozi un greizsirdīgi
Pirms diviem gadiem viņš atgriezās Latvijā – no Vācijas, kur strādāja deviņus gadus. Jau aizbraucot Juris Brūklis zināja, ka pēc pieredzes iegūšanas dosies atpakaļ, jo nekur citur nejūtas tik labi kā dzimtenē un vēlas, lai bērni augtu Latvijā.
Foto: Matīss Markovskis
Anamnēze
• Ārsts, kurš specializējies pēdas ķirurģijā. 17 gadu ilga pieredze traumatoloģijā un ortopēdijā.
• Pirmā darbavieta – Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests.
• Pašreiz strādā Orto klīnikā un Rīgas veselības centrā.
• Bērni – Hugo (8), Krišs (5) un Lote (1).
• Bērniem vakaros lasa grāmatas. Paša mīļākā bērnības grāmata – Nezinītis uz Mēness.
• Ļoti patīk fantastikas filmas, piemēram, Matrikss (Matrix), Pirmsākums (Inception), Starp zvaigznēm (Interstellar), Atnācēji (Arrival).
• Savu uzturu nevar iedomāties bez lēcām un riekstiem.
• Iecienītākais ēdiens ģimenē – veģetārā lazanja ar lēcām un mangoldu.
– Dzirdēju, ka septembrī starptautiskā pēdas ķirurģijas pasākumā Tartu vadīsiet meistarklasi.
– Sākumā bija paredzēts, ka operēšu, bet plāni mainījās. Lasīšu lekciju par pēdas locītavas atdures sindromu. Tā ir izplatīta kaite jauniem cilvēkiem, futbolistiem un motosportistiem, kam ir pastāvīga slodze un triecieni uz pēdu. Tad pēdas locītavai uzaug radziņi, kas ierobežo kustības un rada sāpes. Tāpat notiek tad, ja locītava nodilst.
– Vai pēdas ķirurģija ir jūsu galvenā specializācija?
– Jā, pēdējos septiņus gadus pārsvarā nodarbojos vienīgi ar pēdas ķirurģiju, kas mani interesē visvairāk. Vēl veicu tikai dažas operācijas ceļa locītavai.
– Kad savulaik vēlējos izoperēt greizo īkšķi, secināju, ka Latvijā ir maz traumatologu, kas specializējušies pēdas ķirurģijā. Kāpēc?
– Tā ir ļoti piņķerīga lieta. Ja operē tikai kauliņu, nemēģinot saprast pēdu kopumā, mēdz būt slikti rezultāti. Nereti ir āmurveida pirksti, kad jāveic daudzas mazas operācijas. Šodien, piemēram, kādai pacientei operējām greizo īkšķi, un viņai otrajam, trešajam un piektajam pirkstam bija āmurveida deformācija. Pagarinājām cīpslas, zāģējām pleznas kaulus….
Otra lieta, kāpēc pēdas ķirurģiju izvēlas retāk – šī joma kā atsevišķa subspecializācija Latvijā vēl nav līdz galam izveidojusies, un tam ir vēsturiski iemesli. Arī Vācijā, kad tur sāku strādāt, virsārsti operēja gan traumas, gan muguru, plecus un krusteniskās saites, lika ceļa un gūžu protēzes. Pēdējā laikā visur pasaulē ir lielāka tendence specializēties, jo tad uzlabojas darba kvalitāte.
Latvijā pēdas ķirurģija kā atsevišķa nozare iezīmējas tikai dažus pēdējos gadus, un pašlaik vēl nav tādas skolas, ka pēdas ķirurgi apmāca nākamos. Pārsvarā ir dakteri, kas operē pēdas, paralēli darot arī daudz ko citu.
Ja cilvēciski kontakts neizveidojas, noteikti vajag meklēt citu dakteri.
– Toreiz par operāciju runāju ar trim ārstiem un katrs ieteica citu variantu, tāpēc apjuku. Kā atrast ķirurgu, kam uzticēties?
– Kaut gan ir pieņemtas pamatnostādnes, pieejas var atšķirties, piemēram, var operēt vairāk vai mazāk radikāli. Man šķiet svarīgs ārsta un pacienta kontakts. Ir cilvēki, kas sākumā noskaņoti skeptiski, bet es veltu laiku, lai izstāstītu savu plānu, kā taisos ārstēt un kāpēc. Domāju, ka tad rodas uzticēšanās un cilvēks paliek pie šī ārsta. Ja cilvēciski kontakts neizveidojas, noteikti vajag meklēt citu dakteri. Vairāku ārstu apstaigāšana nav nekas nepareizs, piemēram, arī Vācijā tas skaitās OK.
