Stella Lapiņa: Valsts iestādēs ierēdņi ir ļoti iebiedēti
Šis periods Centrālās laboratorijas valdes priekšsēdētājai STELLAI LAPIŅAI ir ļoti saspringts. Pieprasījums pēc kovida testēšanas, izmantojot polimerāzes ķēdes reakcijas metodi, gandrīz trīskāršojies. 4. janvārī Centrālā laboratorija diennaktī pārbaudīja 4064 testa paraugus, savukārt 17. janvārī – jau 10 028. Plus vēl 1912 skolu klases pūļa testu.
Foto: Matīss Markovskis. Stils: Lolita Graudiņa
ANAMNĒZE
• Kopš 2010. gada ir SIA Centrālā laboratorija valdes priekšsēdētāja, bet kopš 2017. gada vada arī AS Veselības centru apvienība.
• Centrālā laboratorija pieņem analīžu paraugus 65 filiālēs visā Latvijā, kā arī ņem bioloģisko materiālu Covid-19 testiem vismaz 45 paraugu paņemšanas punktos Latvijā. Laboratorijā strādā vairāk nekā 650 darbinieku.
• Veselības centru apvienība ir 12 poliklīnikas, 5 doktorāti un ķirurģiskā klīnika Aiwa Clinic, kas Rīgā, Jūrmalā, Liepājā, Daugavpilī, Talsos, Madonā un Saldū sniedz dažādus veselības aprūpes pakalpojumus 117 specialitātēs. Vairāk nekā 1200 darbinieku, vairāk nekā 160 000 pacientu mēnesī.
• Biznesa princips: konkurentus uztvert ar cieņu.
• Pirms tam 24 gadus strādāja Aizkraukles slimnīcā, laboratorijā.
• Pēc izglītības – bioloģe.
• Mājas joprojām Aizkrauklē.
• Ļoti lepojas ar meitu, kas ir neiroloģe un strādā slimnīcā Vācijā.
• Dzīves svarīgākie vīrieši – vīrs un četrgadīgais mazdēls.
• Emocionāli garšīgākais bērnības ēdiens: rupjmaizes šķēle, uz kuras uzbērts cukurs. «Ieskrien mājā, apēd, padzeries ūdeni un joņo tālāk!»
• Ir pašai savs rožu dārzs. Un dārzeņu dārzs.
Valsts iestādēs ierēdņi ir ļoti iebiedēti. Baidās izdarīt, baidās pateikt, jo nākamajā dienā tev bruks virsū. Tāpēc trūkst izlēmības.
Situācija, omikrona straujās izplatības dēļ, tik spēji mainās, ka tas, kas rakstīts šodien, rīt vairs nav taisnība. Kaut vai 17. janvārī! Papildus esošajiem Centrālās laboratorijas 40 Covid-19 paraugu savākšanas punktiem jau atvērti vēl pieci, bet – kas būs pēc dienas, divām, nedēļas? Tāpēc saruna ar Stellu Lapiņu šoreiz par stabilākām vērtībām – kur gūt spēku to visu izturēt un loģiski, pragmatiski, attīstoši rīkoties.
– Vispirms apsveicu ar apbalvojumu. Jūs esat pirmā privātās iestādes vadītāja, kura par ieguldījumu veselības aprūpes nozares attīstībā saņēmusi Ministru kabineta balvu, kas ir Latvijas valdības augstākā atzinība. Es šo faktu uztveru pat simboliski. Jo ne speciāli, bet acīmredzami līdz šim bija kaut kā izveidojies, ka privātā medicīna un valsts medicīna visu laiku tika it kā pretnostatītas. Lai gan vajadzētu sadarboties.
– Absolūti. Vairāk nekā vienpadsmit gadu strādājot Rīgā Centrālajā laboratorijā un tagad arī Veselības centru apvienībā, šī konfrontācija ir bijusi vienmēr. Valsts līmenī mēģināja publisko sektoru un privāto sektoru savā starpā konfrontēt. Jo jūs taču zināt, kā politikā ir – jo vairāk karojošo pušu, jo vieglāk pārvaldīt. Man tāda sajūta radusies.
– Vieglāk novērst uzmanību no īstajām problēmām un tēmām.
– Tieši tā. Mēs taču esam tāda kritizētāju tauta. Kā kāds kaut ko dara – kaut vai notiek iepirkumi –, jau nākamajā dienā visa mediju telpa pilna ar kritiku un sliktā meklējumiem. Kovida laikā tas paradījās arvien vairāk, kā slimība. It kā nekā pozitīva nebūtu, visos darbos gribas redzēt tikai slikto. Un tas, godīgi sakot, ir biedējoši – no cilvēciskā viedokļa raugoties.