Pieci grami nedēļā. Kāpēc cilvēka organismā nonāk tik daudz plastmasas
Kopš 3. jūlija Latvijā un visā Eiropas Savienībā ir aizliegts ražot un pārdot vairākus vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus, arī plastmasas traukus un galda piederumus. Jo plastmasas mikrodaļiņas ir visur, arī cilvēka organismā, un bažas par to ietekmi uz veselību pieaug.
Foto: Shutterstock
Skaidro
Dr. med. IVARS VANADZIŅŠ
• Asociētais profesors Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes Aroda un vides katedrā.
• Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors.
Dr. sc. ing. REMO MERIJS-MERI
• Rīgas Tehniskās universitātes profesors, Polimēru materiālu tehnoloģijas katedras vadītājs.
Kas ir PLASTMASA?
Vidē nonāk niecīgas daļiņas – mikroplastmasa, kas rada dažādus riskus cilvēka veselībai.
• Lielmolekulāri organiskie savienojumi – polimēri, kam var būt pievienotas piedevas vai citas vielas, lai nodrošinātu materiāla stiprību, krāsu, cietību vai lokanību un citas īpašības.
• Plastmasas var iedalīt divās lielās grupās – termoplastiskās plastmasas, kuras ir vairākkārtīgi pārstrādājamas, piemēram, polietilēna maisiņi, un termoreaktīvās plastmasas, kuras ir neatgriezeniski cietējošas, piemēram, gela un akrila nagi. Nereti izstrādājumus izgatavo no vairāku plastmasu maisījuma.
• 99 procenti plastmasu tiek ražoti no fosilajiem resursiem, galvenokārt – no jēlnaftas.
Kas ir MIKROPLASTMASA?
• Tā dēvē plastmasas daļiņas, kuru izmērs nepārsniedz 5 milimetrus, tai skaitā nanodaļiņas, kuru diametrs nav lielāks par 0,1 mikronu (100 nanometriem) jeb 0,0001 milimetru, kas atbilst SARS-CoV-2 vīrusa molekulai.
• Salīdzinājumam: cilvēka mata diametrs ir aptuveni 50 mikronu (0,05 milimetri), bet balto miltu daļiņa ir 10–41 mikronu liela.
