Notievēšana ar prettārpu zālēm. Patiesība vai meli?
Kaimiņš izstāstīja šausminošu gadījumu. Neesot kādu laiku juties labi, un tad pēkšņi ieraudzījis, ka pēc nokārtošanās tualetes pods ir pilns ar tārpiem. Pārbijies! Devies pie ārstes, kura izrakstījusi vermoksu, pats uz savu galvu vēl taisījis klizmas, viņš izveseļojies, un pazudis arī prāvais vēderiņš. Vai tā patiešām var notikt?
Foto: Shutterstock
Skaidro
Dr. med. SNIEDZE LAIVACUMA
• Infektoloģe Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā Gaiļezers, Veselības centru apvienības poliklīnikā Pulss Premium un Medicīnas centrā ARS.
• Rīgas Stradiņa universitātes Infektoloģijas katedras docente un pētniece.
Latvijā situācija nav tik dramatiska, taču tas nenozīmē, ka kāds no apmēram 15 parazitārajiem tārpiem jeb helmintiem nevar iemājot arī tavā organismā.
Ja tavs kaimiņš dzīvotu mazā Āfrikas ciematiņā, es teiktu, ka stāstītais ir balta patiesība, bet, ja Latvijā, tad – nē. Visdrīzāk stāsts ir piepušķots. Mūsu apstākļos parazītu nemēdz būt tik daudz, ka palielinātos vēders. Tieši otrādi – ja cilvēkam ir daudz parazītu, viņš var nokristies svarā, un pat tādi gadījumi pie mums ir reti. Taču mīti dzīvo! Ne velti klīst anekdotes, ka agrāk dāmas mēģinājušas dabūt cērmes vai lenteni, lai atbrīvotos no liekajiem kilogramiem.
Taču vispār parazitārie tārpi ir pasaulē izplatīti, un ar tiem ir inficēts katrs trešais planētas iedzīvotājs. Tikai šī trešdaļa pārsvarā dzīvo nevis Eiropā, bet Āfrikā, Indijā, Dienvidāzijā un Dienvidamerikā. Latvijā situācija nav tik dramatiska, taču tas nenozīmē, ka kāds no apmēram 15 parazitārajiem tārpiem jeb helmintiem nevar iemājot arī tavā organismā.
