No rīta vairs negribu pamosties… Kāpēc antidepresanti nepalīdz?!

Skaidro:
Dr. med. Jeļena Vrubļevska
•  Psihiatre Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā, pieņem  pacientus arī privātpraksē.
•  Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore.

Vispirms gribu piebilst, ka depresijas izcelsmē liela loma ir bioloģiskām izmaiņām smadzenēs, taču nedrīkst ignorēt arī psihosociālo un vides faktoru nozīmi. 
Noskaidrots, ka par depresijas sākšanos atbild vairāki gēni, taču, lai tie aktivētos, kā palaidējmehānismi nostrādā ārējie nelabvēlīgie provocējošie faktori. Piemēram, pastāvīgs stress, tuvinieka zaudējums, ilgstošs bezdarbs, sarežģīta sociālā situācija un citi. 
Viena no vadošajām teorijām depresiju skaidro kā vielu, kuras nodrošina nervu šūnu savstarpēju signālu apmaiņu (tātad neirotransmiteru – serotonīna, dopamīna un noradrenalīna), samazināšanos un šo vielu attiecību izmaiņas smadzeņu daļās, kuras atbild par emocijām un garastāvokli. Serotonīna deficīts joprojām ir vadošā depresijas mehānisma teorija, taču pētījumos atklāta arī citu vielu un procesu nozīme depresijas izcelsmē. Un – tā kā depresija ir kompleksa saslimšana, dažkārt nozīmētie antidepresanti tik tiešām nepalīdz.  

Tieši kā iedarbojas

Bet tagad par visu pēc kārtas… Antidepresanti uzlabo izjukušos bioķīmiskos procesus, atjauno izjaukto neirotransmiteru attiecību un koncentrāciju smadzenēs, paaugstinot serotonīna, noradrenalīna un dopamīna līmeni. Tiesa, antidepresantu darbības mehānismi ir daudz sarežģītāki un viss par tiem joprojām nav zināms. Taču izpētīts, ka tie   veicina arī neiroplasticitāti – vienkāršāk izsakoties, jaunu nervu šūnu veidošanos un arī neironu saiknes uzlabošanos. 

Depresija ir izārstējama slimība, taču jārēķinās ar ilgāku laiku. Tas noteikti ir vairāku mēnešu jautājums pat tad, ja piemērotas zāles izdodas atrast uzreiz.

Antidepresantus iedala sešās grupās, kuras atšķiras ar savu darbības mehānismu un pēc tā, uz kādām neirotransmiteru un receptoru sistēmām tie iedarbojas. Latvijā pašlaik ir reģistrēts ap 20 antidepresantu, no kuriem ārsti cenšas izraudzīties katrā situācijā piemērotāko, kas, protams, ne vienmēr izdodas uzreiz.  

Antidepresanti var iedarboties uz vairākām neirotransmiteru sistēmām vienlaikus vai arī ietekmēt kādu noteiktu neirotransmiteru. Vieni antidepresanti veicina serotonīna līmeņa paaugstināšanos, citi paaugstina gan serotonīna un noradrenalīna, gan noradrenalīna un dopamīna līmeni. Serotonīna, noradrenalīna un dopamīna mijiedarbība  veido garastāvokli, kognitīvo funkciju un enerģiju. Kuras grupas zāles nozīmēt, ārsts izvēlas atkarībā no pacienta galvenajām sūdzībām un izvērtējot viņa veselības stāvokli kopumā. 

Praksē joprojām izmanto arī vecākās paaudzes jeb tricikliskos antidepresantus, piemēram, amitriptilīnu, klomipramīnu, nortriptilīnu, kas ir pierādījuši sevi kā efektīvus medikamentus. Tie turklāt var mazināt neiropātiskās sāpes un trauksmi.