Neiroloģe Anželika Gudreniece: Krustvārdu mīklu risināšana neattīsta smadzenes
Ja kādreiz nejauši dzirdētu sakām, ka labs ārsts ārstē nevis ar tabletēm, bet ar savu personību, vismaz es nodomātu, ka tas droši vien teikts par neiroloģi Anželiku Gudrenieci. Sievišķīga, skaista, ēteriska būtne, bet tajā pašā laikā – tik stipra, tik profesionāla un tik godīga pret sevi un pacientiem.
Foto: Matīss Markovskis
Patiesībā katrai sievietei vajadzētu atrast kaut ko savu, kas palīdz tikt galā ar sāpīgām emocijām.
– Kad kolēģiem no citas redakcijas sacīju, ka došos intervēt dakteri Gudrenieci, viņi man jautāja – kura tā ir? Interesanti, kā sadzīvojat ar savu uzvārdu, kas ir brīnišķīgs?
– Ir labi. Man nav, ar ko salīdzināt – visu mūžu esmu kopā ar šo uzvārdu, un tā ir daļiņa no manis. Cilvēku reakcijas gan piedzīvotas visvisādas. Pārprasa: «Vai tiešām, tiešām gudreniece?» Tagad, kad esmu pieaugusi, tādus komentārus jau labu laiku neesmu dzirdējusi. Tēvs mēdza pajokot, ja viņam kaut kas izdevās: «Es taču esmu Gudrenieks!» Vispār viņam bija zelta rokas un ļoti gudra galva – gudrenieks kas gudrenieks! Droši vien no viņa arī pasmēlos šo attieksmi. Man nekad nebija diskomforta, uzvārds ir skaists, un es priecājos par to.
