Mikrobiota – divi kilogrami mikrobu tavā vēderā. Otrā daļa
Iepriekšējā rakstā tevi iepazīstinājām ar mikrobiotu – ap 100 triljoniem mikrobu (baktēriju, sēnīšu un vīrusu), kas kopumā sver kādus divus kilogramus, mīt tavā kuņģa un zarnu traktā un diriģē tavu labsajūtu un veselību daudz vairāk, nekā esam domājušas līdz šim. Šoreiz parunāsim par to, kādas iespējas pastāv mikrobiotu notestēt un, ja nepieciešams, pastutēt labēlīgā virzienā.
Foto: Shutterstock
Skaidro
Dr. med. VITA SKUJA
• Iekšķīgo slimību ārste un gastroenteroloģe.
• Pieņem Veselības centra 4 filiālē Anti-Aging Institute, Capital Clinic Riga, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā.
• Rīgas Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību katedras docētāja.
• Eiropas Gastroenterologu asociācijas Ārstniecības kvalitātes darba grupas un Jauno talantu grupas locekle.
• Latvijas Jauno gastroenterologu biedrības dibinātāja, valdes locekle.
Ir analizēta ilgdzīvotāju mikrobiota, un ir skaidri redzams, ka tā atšķiras. Tikai neatbildēts jautājums joprojām ir, vai viņu mikrobiota ir tā, kas nosaka ilgo mūžu un veselību.
Perfektā mikrobiota2
Jāsāk ar godīgu atzīšanos – neviens zinātnieks vēl nevar pateikt, kāds ir ideālais mikrobiotas sastāvs. Lai tiktu tuvāk veselas zarnu mikrobiotas definīcijai, visā pasaulē (arī Latvijā!) notiek pētījumi, kuru ietvaros no dažādu vecumu brīvprātīgajiem tiek ņemti paraugi – no mutes, ādas, fēcēm –, un iegūtajā materiālā tiek noteikta mikroorganismu DNS struktūra vai konkrēti DNS marķieri. Turklāt, visticamāk, tāda viena ideālā mikrobiotas sastāva nemaz nav, jo cilvēki dzīvo dažādās pasaules malās, un apstākļi ir atšķirīgi. Zināms, ka aptuveni trešdaļa mikrobiotas sastāva visiem cilvēkiem ir līdzīga, bet pārējā – atšķiras. Turklāt katram no mums mikrobiota mainās pat ne pa dienām, bet pa stundām. Ir veikti testi, kad mikrobiotas paraugu lektors nodod pirms un pēc lekcijas – un tā daļēji atšķiras.
