Mikrobiota – divi kilogrami, jeb 100 triljoni mikrobu tavā vēderā
Esi ievērojusi, ka arī medicīnā ir modes viļņi? Bija smadzeņu, nervu, sirds, pat aknu slavas brīdis. Nu pienākusi kārta (un pelnīti!) kuņģa un zarnu traktam un tajā mītošajām būtnēm, kuru kopumu sauc par mikrobiotu. Izrādās, tā diriģē mūsu pašsajūtu un veselību vairāk, nekā nojautām.
Foto: Shutterstock
Skaidro:
Dr. med. VITA SKUJA
• Iekšķīgo slimību ārste un gastroenteroloģe.
• Pieņem Veselības centrā 4 Anti-Aging Institute, Capital Clinic Riga, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā.
• Rīgas Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību katedras docētāja.
• Eiropas Gastroenterologu asociācijas Ārstniecības kvalitātes darba grupas un Jauno talantu grupas locekle.
• Latvijas Jauno gastroenterologu biedrības dibinātāja, valdes locekle.
Kas tas vispār ir?
Agrāk uzskatīja, ka kuņģī dzīvo viena pati helikobaktērija, bet nu mēs zinām, ka tai ir arī kolēģi. Daudz kolēģu… Mūsu zarnu traktā mīt kādi 100 triljoni mikrobu, un to kopējais svars esot ap diviem kilogramiem. Lūk, šo kopumu vienā vārdā sauc par mikrobiotu.
Gaļu daudziem vajadzētu ierobežot, dienā nevajadzētu ēst vairāk par 50 gramiem, bet nedēļā – 150 gramiem gaļas.
Ar terminu mikrobiota saprot visu mikroorganismu – baktēriju, vīrusu un sēnīšu – kopumu, kas dzīvo kādā vietā. Sava mikrobiota ir arī uz ādas, dzimumorgānos un citur, bet šoreiz mēs runāsim par kuņģa un zarnu traktu, jo 95 procenti no visas cilvēka mikrobiotas mīt tieši tur. Jaunākajās medicīnas mācību grāmatās zarnu mikrobiotu dēvē par atsevišķu orgānu – piemēram, līdzās aknām vai plaušām.
