Mans mežs ir tumšs. Koki ir skumji, un visiem tauriņiem ir lauzti spārni. Depresija nāk!

Skaidro
Dr. ELMĀRS TĒRAUDS
•  Psihiatrs, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra ambulatorā centra Pārdaugava vadītājs
•  Latvijas Psihiatru asociācijas valdes loceklis

– Latvijas Psihiatru asociācija jūlijā izsūtīja apkārtrakstu, ka 2023. gadā, lai nodrošinātu savlaicīgu un regulāru zāļu lietošanu 23 226 depresijas pacientiem, būtu nepieciešams aptuveni 1 miljons eiro. Vēstulē arī pieminēts fakts, ka Latvijā apmēram 7 procenti sabiedrības vecumā no 15 līdz 64 gadiem slimo ar depresiju. No kurienes šāds cipars?!
– Daudzās valstīs 5–7 procentiem iedzīvotāju ir depresija, ja skatās Eiropas datus. Latvijas cipars tika iegūts pētījumā pirms sešiem gadiem, kuru veica darba grupa psihiatra profesora Elmāra Rancāna vadībā. Tie ir objektīvi dati. 

Lai cilvēkiem būtu vieglāk orientēties, iespējams aizpildīt paštestu, kas ir starptautiski profesionāļu atzīts un atrodams mājaslapā depresija.lv

– Droši vien šis cipars būs vēl lielāks, ņemot vērā pārbaudījumus, kas nepārtraukti gāžas par mūsu galvām, – kovids, Ukrainas karš, energoresursu krīze, lielie elektrības rēķini, visi prognozē augstas apkures izmaksas, naudai un tātad arī uzkrājumiem pensiju fondos zūd vērtība, ne viens vien atkal paliks bez darba… Apskrienas dūša.
– Ik gadu ir kaut kādi notikumi un faktori, kas var kļūt par iemeslu pastiprināties trauksmei un depresijai, taču pēdējos trijos gados tie ir pavisam citā intensitātē, piekrītu. Pēc pirmā kovida viļņa Rīgas Stradiņa universitātes pētnieku vadībā tika veikti pētījumi aptauju veidā, lai noskaidrotu, cik bieži cilvēkiem ir trauksme, depresija un pašnāvnieciskas domas… Apstiprinājās, ka tiem, kam jau bija bijusi depresija, tā atgriezās ātrāk un biežāk. Savukārt tiem, kam agrāk nebija bijusi depresija, biežāk  bija nepieciešama speciālista palīdzība. 

– Kā atšķirt, kad es vienkārši jūtos bažīga un kad ir jau medicīniska problēma – īsta depresija? 
– Atsevišķi depresijas simptomi mums iespējami praktiski katru dienu – neizgulēšanās vai nemiera sajūta, vai priekšnojauta, ka kaut kam sliktam jānotiek, enerģijas trūkums… Tā ka – jūsu jautājums ir īsti vietā. Jo ne katrs no šiem simptomiem uzreiz liecina par depresiju kā par nopietnu slimību. Pēc starptautiskā slimību klasifikatora, noteikts arī laika kritērijs – proti, šiem traucējumiem ir jābūt pietiekami intensīviem un ilgākiem par divām nedēļām. Lai cilvēkiem būtu vieglāk orientēties, iespējams aizpildīt paštestu, kas ir starptautiski profesionāļu atzīts un atrodams mājaslapā depresija.lv.