Laiks noskaidrot, kas ir saldinātāji un vai, tos lietojot, ir pamats uztraukties par veselību
Pārmēru patērēts cukurs veicina lieko svaru un ar to saistītās slimības – to katrs zina. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka gadiem ilgi ir meklēta veiksmes formula saldumam bez sekām un grēka. Tā tapa saldinātāji: daži dabīgi augu ekstrakti, daži – laboratorijā sintezēti. Taču prieks par tiem bija īss, jo gaisā tūlīt uzvirmoja diskusijas par veselīgumu. Pienācis laiks noskaidrot, kas ir saldinātāji un vai, tos lietojot, ir pamats uztraukties par veselību.
Foto: Shutterstock
Cola Zero saldina ar aspartāmu, nātrija ciklamātu un acesulfāmu K, un tā tiešām satur nulli kaloriju.
Kas ir saldinātāji?
Saldinātāji jeb cukura aizvietotāji ir vielas, kas sniedz cukuram raksturīgu saldo garšu, bet kam ir krietni mazāka enerģētiskā vērtība vai kas vispār nesatur kalorijas. Tie pieejami dažādos veidos – tabletēs, pulveros, maisiņos un pat sīrupos. Ražotāji tos pievieno saldumiem un limonādēm. Arī mājās ikviens var saldināt tēju, kūku un citādi lietot tos pēc savas patikas. Lai arī Latvijā saldinātāji nav populāri, citās valstīs, piemēram, ASV, tie stāv uz galdiņa kafejnīcās. Tiem ir pat krāsu kodi: ja saldinātāja iepakojums ir zilā krāsā, tas ir aspartāms, ja rozā – saharīns vai ciklamāts, zaļš – stēvija.
Saldinātāji piešķir produktam saldo garšo ķīmisko īpašību dēļ. Cukurs pats par sevi nav nekas cits kā ķīmiskais savienojums saharoze, kas sastāv no glikozes un fruktozes molekulas. Savukārt, piemēram, medus ir fruktozes, glikozes, maltozes un saharozes maisījums. Saldinātāji strādā pēc tāda paša principa, bet ar vienu būtisku atšķirību – tie ir krietni saldāki par cukuru. Līdz ar to tie jāpievieno pavisam, pavisam maz. Rezultātā produkts ir salds, bet kaloriju – maz. Vai nav vispār. Cola Zero saldina ar aspartāmu, nātrija ciklamātu un acesulfāmu K, un tā tiešām satur nulli kaloriju.
Saldinātāju labās puses
Legāli saldinātāji ir droši un izpētīti. Lai arī pastāv bažas, ka tos bez mēra un sajēgas stūķē iekšā pārtikā, tā nebūt nav taisnība. To drošību un apriti regulē nopietnas institūcijas, mūsu gadījumā – Eiropas Komisija. Regulāri tiek vākti dati par saldinātāju drošību un pārskatītas devas, kādās tos drīkst lietot. Ir zināms, ka cukura aizvietotāji ir labs sabiedrotais svara samazināšanas procesā, jo diezgan ievērojami samazina pārtikas uzturvērtību. Vēl viens pozitīvs aspekts – zobu veselība. No cukura labi barojas tā mutes mikroflora, kas veicina kariesu un zobu bojājumus, bet saldinātājus par labu barību šie neuzskata. Proti, saldumi ar saldinātājiem ir krietni drošāki zobu veselībai. Ir arī dati (lai gan vēl nepilnīgi) par to, ka tāds saldinātājs kā ksilitols īpaši pasargā mutes veselību, neļaujot baktērijām piestiprināties pie zobu virsmas, – tā gan nav brīvbiļete uz sliktu zobu higiēnu!
Tāds saldinātājs kā ksilitols īpaši pasargā mutes veselību, neļaujot baktērijām piestiprināties pie zobu virsmas, – tā gan nav brīvbiļete uz sliktu zobu higiēnu!
Produkti ar saldinātājiem ir īsts atradums cukura diabēta pacientiem. Saldinātāji cukura līmeni asinīs ceļ lēnām vai neceļ vispār, un cilvēki ar cukura diabētu droši var lietot tādus saldumus uzturā. Ir gan viena nianse – patērēti bez mēra, produkti ar cukura aizvietotājiem var veicināt II tipa cukura diabētu. Kāpēc? Tas, ka produkts nesatur cukuru, nenozīmē, ka tas nesatur arī taukus un olbaltumvielas, līdz ar to tāpat var iedzīvoties liekajā svarā un – II tipa cukura diabētā.
Saldinātāju ļaunās puses
Par saldinātājiem brīžiem klīst šausmu pilna informācija. Tie esot tik mākslīgi, ka organisms nespēj tos sagremot. Indē mūs no iekšpuses! Veicina onkoloģiskās slimības. Lielākā daļa ir nekas cits kā bezrūpīgi tiražēti mīti, taču brīžiem gadās saskarties ar atsaucēm uz īstiem pētījumiem, kas it kā pierādījuši saldinātāju kaitīgumu. Vai tādi tiešām eksistē? Jā, bet… tika pētītas žurkas.
