Kas slēpjas aiz vācēja sindroma. Skaidro psihoterapeite Agnese Sperga
Laiku pa laikam der izrevidēt visu – gan dzīvi, gan attiecības, gan plauktus un skapjus. Vai tev tas izdodas viegli? Vai arī esi no tiem, kas apaug ar lietām un grūti no tām šķiras?
Foto: Shutterstock.com
Less is more*
*Mazāk ir vairāk – teiciens, kuru arhitekts Ludvigs Mīss van der Roe 1947. gadā attiecināja uz modernisma virzienu arhitektūrā un interjera dizainā. Šī frāze nes sevī aicinājumu veikt jēgpilnas izvēles, izmantojot ikdienā tikai pašas nepieciešamākās lietas, tā izvairoties no apaugšanas ar nevajadzīgiem krāmiem.
Konsultē: AGNESE SPERGA, ārste psihoterapeite
Budisms vēsta, ka lielākā daļa raižu rodas no mūsu kaislīgās vēlmes pēc lietām (kuras kļūdaini uzskatām par nemainīgām) un pieķeršanās tām. Lai gan mūsdienās grūti iedomāties ikdienu pavisam bez noderīgiem priekšmetiem, tas, kāda izskatās mūsu dzīvojamā vide, daudz ko par mums pastāsta. Kas nosaka – apaugam vai neapaugam ar lietām laika gaitā? Kāpēc vienam atbrīvoties no mantām ir pavisam viegli, bet citam šis process saistās ar emocionālām ciešanām?
Ja cilvēks ļoti pieķeras lietām, visticamāk, viņš arī dzīvē jūtas par kaut ko nedroši.
Tas, cik ļoti pieķeramies kādai lietai, ir atkarīgs gan no temperamenta (kas ir bioloģiski noteikts), gan rakstura (kas ir veidojies pieredzes un audzināšanas rezultātā), skaidro ārste psihoterapeite Agnese Sperga.
