Jānis Jarāns: Piedod sirsniņ, ka es tev daru pāri!
Leģendārais komiķis, aktieris Jānis Jarāns (68) ir gatavs pasmieties par daudz ko, bet par savu veselību gan ne. Viņš dakterus klausa, regulāri iet uz tehniskajām apskatēm un rūpējas par savu sirdi – kā nekā pirms diviem gadiem trīs dienu laikā viņam tika veiktas divas operācijas. «Tagad man tāda smuka rēta pa visu krūškurvi,» smejot saka Jānis un piebilst, ka galvenais neaizmirsti baudīt dzīvi, jo tā tev ir dota tikai viena!
Foto: Matīss Markovskis
Taču Jānis Jarāns ne tikai bauda dzīvi, ceļojot ar savu sievu pa puspasauli, bet arī aktīvi uzstājas un šogad ir piedalījies trīs lielos kino projektos. «Šis gads man ir bijis fantastisks – filmējos Elzas Gaujas filmā Pastkarte no Romas, to uz lielajiem ekrāniem rādīs janvāra vidū, seriālos Padomju džinsi un Pansija pilī. Vienkārši laimējās – visas lomas pie manis pašas atnāca…» Šī gada sākumā viņš ar savu ilggadējo skatuves partneri Daini Porgantu saņēma arī balvu par mūža ieguldījumu Latvijas komēdijā. Abu atveidotais dāmu duets – Mildiņa Nabiņa un Skaidrīte Krāniņa – daudziem joprojām ir spilgtā atmiņā un liek smaidīt. «Ar Daini esam vecākie dragkvīni Latvijā, jo pirmie pārģērbāmies par sievietēm,» smejot teic Jarāns. «Man mājās joprojām glabājas kādas desmit kleitas – nevar taču izmest tādas relikvijas!»
Sarunas laikā ik pa brīdim, protams, smejamies, bet esam arī nopietni, jo veselība tik tiešām ir lieta, ar kuru jokot nedrīkst. Pēc intervijas Jānim jādodas pie ārsta, lai saņemtu veselības pārbaudes rezultātus.
Tantiņa man prasa: «Gribi, es tev izdzēsīšu to kāri pēc grādīgā? Miroņus no zārka esmu piecēlusi!»
«Esmu iemācījies, ka večiem šādos brieduma gados kā man vismaz reizi pa diviem gadiem ir jāveic pilna tehniskā apskate. Pagājušajā mēnesī man uztaisīja magnētisko rezonansi, kad stumj tajā trubā iekšā, un pēc tam ģimenes ārste aizsūtīja uz uroloģijas kantori pie Teikas prostatu pārbaudīt. To vajag izdarīt, lai gan zinu, ka večiem ir grūti saņemties. Bet pārbaudīties vajag, lai tas krabis neiemetas!»
Esmu čangalis un darba nebaidos
«Abi mani vecāki nāk no Latgales, un arī es esmu čangalis, lai gan dzimis Rīgā. Bet par latvieti mani nesauciet! Čangaļi nekad nav lepni vai iedomīgi, neceļ degunu gaisā, nav skaudīgi un pašlepni, bet ar atvērtu sirdi un darba nebaidās. Mans tēvs strādāja gaļas kombinātā – nesa ārā visu, ko vien varēja. Bērnībā es biju noēdies žāvētās desas. (Smejas.) Mamma visu mūžu bija sētniece, un arī man bērnībā bija jāceļas sešos no rīta un jāiet palīgā tīrīt ielu. No darba nekad neesmu baidījies. Čangaļi vispār ir stipri cilvēki.
