Infektoloģe un hepatoloģe Velga Ķūse.
Laimas slimības smagā daba

Skaidro
Dr. Velga Ķūse
•  Infektoloģe un hepatoloģe, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Latvijas Infektoloģijas centrs virsārste.
•  Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes docētāja.

Pēc tam, kad ērce izcelta, tās koduma vietu apstrādā ar joda zīmuli, kas nopērkams aptiekā par diviem vai trim eiro, vai ar joda tinktūru.

– Dakter, teikšu godīgi – ideja rakstīt par Laimas slimību radās pēkšņi, tiklīdz uzzināju, ka kolēģe, kuru gribēju satikt, esot saslimusi ar šo infekciju. Un vēl divas paziņas! Nenocietos kolēģi iztirpināt, kas un kā… Izrādās, Laimas slimība viņā esot ieriktējusies ar nepārejošu degsmi. Kā tas viss sācies? Nav varējusi uz vienu pusi pagriezt galvu – sprandā iemetusies krika, un ģimenes ārste viņu aizsūtījusi pie fizioterapeites. Trīs mēnešus kolēģe cītīgi vingrojusi, taču labāk nav kļuvis. Līdz fizioterapeite pati konstatējusi, ka neko vairāk palīdzēt nevarot, turklāt kolēģei sāpe bija pārmetusies arī uz labo elkoni. Gājusi uz masāžām, bet vēlāk noskaidrojās, ka šādā situācijā tās nedrīkstēja veikt, jo sāpes tikai pieauga. Tad ģimenes ārste nolēma: ja sāp locītavas, vajag uztaisīt pārbaudi, vai nav Laimas slimības. Analīzes parādījušas, ka limfocītu daudzums esot palielināts, tika atrastas arī antivielas pret borēlijām un vēl kaut kādas citas baktērijas – iekšējā roze­. Kolēģe trīs nedēļas lietojusi ģimenes ārstes izrakstītās antibiotikas, bet labāk nav kļuvis. Katru nakti svīstot – burtiski sviedru tērcīte notek, ir nespēks, joprojām sāp labā roka. Tagad kolēģe ejot pie osteopāta, divas reizes bijusi, par katru vizīti atstājot 70 eiro, bet – bez rezultāta. Pierakstījusies pie, citēju: «kādas slavenas Laimas slimības speciālistes». Pēc izglītības viņa ir pediatre, pati izslimojusi Laimas slimību, ārstējusies ASV un tagad citus ārstē ar dabas vielām… Tāpat, ja feisbukā palasa Laimas slimības slimnieku atbalsta grupas dalībnieku pieredzes stāstus, tonis ir visai vienāds:  Laimas slimība, no kuras netiek vaļā…
– Ko lai saku? Bieži vien notiek Laimas slimības hiperdiagnostika – atrod laimboreliozi, kad tās nemaz nav… Laimas slimība padarīta par modes slimību, par kuru daudz runā un uz kuru viegli norakstīt daudzas citas problēmas. Bet mūsu, infektologu, ārstēšanas metožu pamatā ir uz pieradījumiem balstīti pētījumi, nevis nemediķu viedokļi, domas, pieņēmumi. 

– Kāda situācija tagad ir ar Laimas slimību? Tā kļūst arvien izplatītāka?
– Es teiktu, ka situācija ir visai stabila. Vairāk diagnosticētu gadījumu bija 2011. gadā – 866, bet pēc tam saslimstība mazinājās un tagad turas robežās no 450 līdz 500 ik gadu. Tā 2015. gadā Latvijā reģistrēti 495 saslimušie jeb 24,9 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju; 2016. gadā – 479 saslimušie jeb 24,3 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. 2018. gadā – 481 pacients un 2019. gadā arī bija pāri 400.

Ir bijuši gadi, kad ērču inficētība ar borēlijām bija vairāk nekā 24 procenti, bet – vēl jau ērču aktivitātes periods nav beidzies un dati var mainīties.