Galvenais Latvijas plaušu ārsts Krams neklusē! Visa patiesība par elektroniskajām cigaretēm
Latvijas medicīnas vēsturē šis ir pirmais gadījums, kad ārsts – konkrēti Rīgas Austrumu slimnīcas pneimonologs, Latvijas Universitātes profesors Alvils Krams – iesūdzēts tiesā par to, ka savu pacientu veselības aizstāvības vārdā (tātad faktiski, pildot savu ārsta morālo pienākumu) publiski aicinājis tirgotājus un valsts institūcijas ievērot likumu.
Foto: Matīss Markovskis
Profesoru Alvilu Kramu pazīstu kopš studiju laikiem, tiesa, tolaik viņš vēl nebija profesors, bet mācībās ļoti iegrimis jaunietis un labs šahists. Pēc Rīgas Medicīnas institūta beigšanas viņu kā liepājnieku aizsūtīja strādāt uz Alūksni par internistu. Tur viņu kā ļoti darbaspējīgu un zinātkāru jaunu ārstu pamanīja Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūta direktora vietnieks Georgs Šiliņš, atvilināja uz Rīgu, un kopš tā laika Alvils nododas plauškopībai (tā paši pneimonologi apsaukā savu specialitāti) un zinātnei. Šobrīd Alvils Krams ir Latvijas Universitātes profesors, Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pneimonoloģijas galvenais speciālists, Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs. Vārdu sakot – galvenais Latvijas plaušu ārsts.
Lai sarunātu interviju, profesoru sazvanu sestdienā, kad viņš kopā ar saviem studiju laika draugiem Dzintra Kolāta pavadībā brien pa Kuivižu brikšņiem, lai savām acīm skatītu senas svētvietas, akmeņus un klintis. Es profesoram piedāvāju orientēšanās karti, jo gana biezus brikšņus jau var atrast pie profesora mīļotās darbavietas – Tuberkulozes un plaušu slimību centra Mazās Juglas krastā Stopiņu pagasta Upeslejās. Vēl jāpiebilst, ka savas unikālās lekcijas un pētījumu aprakstus profesors mēdz rakstīt savās vasaras mājās meža vidū kādus piecpadsmit kilometrus no Liepājas.
Bet sarunas temats mums šoreiz nav ne priežu mežs, ne dīķis, bet gan cigarešu un elektronisko cigarešu kaitīgums. Alvils Krams atļāvies televīzijā kādā intervijā teikt, ka e-cigaretes ir bīstamas, smēķēšana var izraisīt priekšlaicīgu nāvi. Saistībā ar šo interviju tabakas izstrādājumu vairumtirgotājs Pro Vape vēlas piedzīt no profesora Alvila Krama 5000 eiro par savas reputācijas krīzi. Var rasties jautājums: vai veidojums Pro Vape, kura apgrozījums pērn bijis 76 285 349 eiro (76 miljoni), bet peļņa 6 451 901 eiro (6 miljoni), kura iepriekšējo gadu peļņa (pandēmijas laikā) bijusi vēl lielāka, patiesībā izplata slimības un tuvina smēķētāju nāvi? Tiek gan pirkti gan milzu palagi dažādos portālos un laikrakstos, kur pseidoeksperti stāsta, ka elektroniskās cigaretes ir gandrīz vai veselīgas, gan veidotas pseidodiskusijas par to, ka viena smēķēšana ir labāka par citu, bet patiesais mērķis ir, lai nekādā gadījumā netiktu celts akcīzes nodoklis cigaretēm.
– Kā tu tā nodzīvojies, ka tevi iesūdzēja tiesā?
– Es intervijas sniedzu regulāri, un par smēķēšanas kaitīgumu saku apmēram vienu un to pašu.
Šobrīd tuvojas trešais lasījums Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumam Saeimā, un, šķiet, tas kļuvis par iemeslu tabakas industrijas aktivitātēm, sūdzot mani tiesā. Laikam jau tas, ka regulāri piedalos Saeimas Sociālo un darblietu komisijas un Valsts smēķēšanas ierobežošanas komisijas sēdēs un nedaudz orientējos ne tikai Latvijas, bet arī citu Eiropas valstu likumdošanā, nedaudz saprotu – kas notiek valstī smēķēšanas ierobežošanas jomā, ir iemesls mani sūdzēt tiesā.
Nu kā lai tā pieklājīgi pasaka… Ja man aizbāzīs muti, varbūt arī citi baidīsies runāt. Bet likuma grozījumi trešajā lasījumā ir vitāli svarīgi nācijas veselībai.
– Citēšu tevi: cīņa pret smēķēšanu ir cīņa par bērna dvēseli.
– Cīņa ar smēķēšanu nozīmē – kā mēs varam palīdzēt esošam smēķētājam atmest smēķēšanu un, galvenais, cīnīties par to, lai jauni cilvēki nesāk smēķēt. Apmēram 90 procenti sāk smēķēt nepilngadīgā vecumā, un pārsvarā tas notiek līdz 15 gadu vecumam. Jā, cīņa pret smēķēšanu ir cīņa par bērna dvēseli.
Var pietikt pat ar vienu reizi, lai pusaudzis uzsmēķētu un kļūtu atkarīgs.
Agrāk, ja mēs skatāmies uz padomju laiku smēķēšanas statistiku un arī uz tā laika statistiku Eiropā, tikai 50 procenti sāka smēķēt nepilngadīgā vecumā. Parasti tolaik smēķēt sāka armijā un darbavietā. Kā jau teicu, tagad 90 procenti smēķēšanu sāk bērna vecumā.