Fitoestrogēni. Vai tiešām drošs plāns, kā šķērsot menopauzes robežu?
Tā kā joprojām ne viena vien sieviete bīstas no ķīmiski sintezētu hormonu blakusparādībām, fitoestrogēni šķiet vilinoša alternatīva, lai kompensētu estrogēnu deficītu, kad tuvojas menopauze vai tā jau sākusies. Cik tas ir pamatoti?
Foto: Shutterstock
Konsultēja:
EVA BARKĀNE, ginekoloģe un reproduktīvās endokrinoloģijas speciāliste ar vairāk nekā 30 gadu pieredzi, reproduktīvās medicīnas centrs Embrions
Menopauzes laikā ieteicams izvēlēties intīmās higiēnas līdzekli ar izoflavoniem, kas stimulē maksts gļotādas šūnu un kolagēna veidošanos.
Kas ir kas?
Tu jau zini, ka estrogēnu pamatuzdevums sievietes organismā ir reproduktīvās funkcijas kontrole, turklāt sintezējas vairāki šī hormona veidi. Nozīmīgākais spēlētājs, parādes diriģents ir estradiols jeb E2. Proti, mēnešreižu cikla pirmajā dienā olnīcu folikulā sāk nobriest olšūna, un, kad tā sasniedz gatavību, folikuls plīst, un olšūna sprūk laukā no olnīcas – notiek ovulācija. Estradiols veidojas folikula šķidrumā, savukārt, iestājoties menopauzei, loģiski, olnīcas estradiolu vairs nesintezē.
Otrs estrogēna veids ir estrons jeb E1. Ik dienu sievietes olnīcās veidojas 100–200 mikrogrami šī hormona, un pēc menopauzes tas nedaudz turpina izstrādāties virsnierēs un muskuļu šūnās. Toties galvenā estrona fabrika ir taukaudi. Tieši tādēļ, iestājoties menopauzei, apaļīgākas dāmas izskatās labāk – viņām ir mazāk krunciņu un viņas retāk moka karstuma viļņi. Runa, protams, ir par saprātīgām tauciņu rezervēm. Kā reiz teica mana kolēģe endokrinoloģe profesore Ilze Konrāde, menopauzē sievietei pieņemties svarā par pieciem (ne vairāk!) kilogramiem ir normāli. Savukārt trešais estrogēnu veids ir estriols jeb E3. To bērniņa iznēsāšanas laikā izdala placenta.
