Bezmiegs. Apātija un dzīves apnikums. Vai tev draud izdegšana?
Sabiedrībā joprojām pastāv darba kults – jo vairāk un čaklāk tu strādā, jo vērtīgāka esi. Turklāt vēl šis straujais, informācijas un notikumu pārbāztais laiks, kad viss ir jāpaspēj, darba temps pieaug! Un, re – klāt arī izdegšanas sindroms. No kādreizējās liesmas vairs nav nekā, tikai dūmi…
Foto: Shutterstock
Skaidro:
Dr. ERNESTS PŪLIŅŠ-CINIS
• Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas ārsts psihoterapeits.
• Psihoterapeits, kurš sniedz palīdzību Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas mediķiem pēc traģiskā notikuma.
• Uzskata, ka labsajūta ir sasniedzama visiem, bet dažkārt pašiem pietrūkst spēka to iegūt. «Pirmais solis ceļā uz veselību ir vēlēšanās būt veselam.»
Izdegšana kā fenomens tiek novērota cilvēkiem specifiskās profesijās, kur vajadzīga emocionālā piepūle vai jāstrādā ar cilvēkiem, kas atrodas emocionāli zemā punktā.
– Šogad maija beigās Austrumu slimnīcā kāda gados jauna Rehabilitācijas klīnikas mediķe izdarīja pašnāvību. Veiktajā pārbaudē noskaidrots, ka arī šīs nodaļas mediķiem bija jādodas frontes pirmajās līnijās, strādājot Covid-19 nodaļās, un tas pastiprinājis izdegšanu… Acīmredzot izdegšanas sindroms ir realitāte, kuru mēs vēl pietiekami nenovērtējam…
– Problēmas ir visos aspektos. Pat nosakot diagnozi. Starptautiskajā slimību klasifikatorā, ko mēs izmantojam savā darbā, izdegšanas sindromu tajā sadaļā, kur uzskaitīti visi psihiskie un uzvedības traucējumi, neatradīsi – tas ierakstīts Z grupā, kur uzskaita «ar dzīves grūtībām saistītas problēmas», kāpēc apmeklēt ārstus.
