«Vilku viņu no pritoniem, kur citkārt savu kāju nespertu.» Alkoholiķes māsas skarbais stāsts
«Esmu lūgusies un lamājusi viņu, no grāvjiem ārā vilkusi, iepļaukājusi un pat sasējusi, bet – nekā. Mana māsa turpina dzert, bet es beidzot dzīvoju savu dzīvi,» saka Inese. Ar četrus gadus vecākās māsas Inetas atkarību viņa vairs necīnās.
Foto: Shutterstock
«Mēs izaugām Zemgales lauku ciematā, kur visi cits citu zina līdz vīlītei – izgriež oderi uz otru pusi, izpurina un atpakaļ nesaloka,» stāsta Inese. «Esam vienu vecāku bērni – tā pati mamma, tas pats tētis, tikai viņš nomira, kad bijām pavisam mazas. Mamma jaunas attiecības neizveidoja, tika galā viena.
Mūsu ģimenē ir melnā avs – alkoholiķe, mana māsa Ineta.
Alkohola problēmu mammai nav bijis nekad, tētis šad tad iedzēra, bet nekad ne tā, ka šodien, rīt un parīt. Arī tuvākajos rados, cik zinu, nav neviena atkarīgā, bet mēs jau nezinām, kas bijis ar dzimtas cilvēkiem septiņos augumos.
