Situācija bija kritiska – tev ir bērns un tūlīt var nebūt. Liene Dambiņa Bērnu slimnīcas fonda vadītāja
Katru gadu 10. oktobrī pasaulē atzīmē Garīgās veselības dienu, un, rīkojot starptautisku konferenci, kas veltīta bērnu un pusaudžu mentālajai veselībai, to atzīmē arī Bērnu slimnīcas fonda vadītāja LIENE DAMBIŅA. Viņas jaunākais bērns ir fonda paspārnē izaugušais Pusaudžu resursu centrs. Šoruden par savu darbu Liene no Valsts prezidenta rokām saņēma Triju Zvaigžņu ordeni.
Foto: Andrejs Strokins
ANAMNĒZE
- Pirms 13 gadiem kā brīvprātīgā sāka darboties Bērnu slimnīcas fondā, kopš 2009. gada ir tā vadītāja.
- No 2018. gada Pusaudžu resursu centra valdes priekšsēdētāja.
- Ieguvusi maģistra grādu veselības vadībā Rīgas Stradiņa universitātes un Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA kopīgi īstenotajā programmā.
- Politikas zinātnes bakalaura grādu ieguvusi Latvijas Universitātē, studējusi Kopenhāgenas Universitātē Dānijā.
- Laulības dzīvē šogad atzīmē pilngadību, vīrs uzņēmējs Vilis Dambiņš. Triju dēlu – Gustava (16), Leo (13) un Kārļa (9) – un meitas Džemmas (2) mamma.
- Par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni, šovasar saņēmusi arī Eiropas Pilsoņu balvu.
- Cilvēks, kurš vienmēr mācās. «Pasarg’ Dievs, ja iedomājies, ka visu zini! Ar lielāko varbūtību tā nav.»
- Kopā ar vīru labprāt spēlē tenisu.
Mums pietrūkst vēl apmēram 50 000 eiro, lai šie bērni saņemtu pašu labāko savai attīstībai.
– Valsts augstākais novērtējums tāpat vien netiek piešķirts.
– Neko ārkārtēju neesmu paveikusi, vienkārši, cik nu spēju, godprātīgi daru to, kas man ir uzticēts. Saņemot ordeni, biju apjukusi, jo nestrādāju paldies dēļ. Mans dēls Kārlis, ja bija ko labi izdarījis, kādreiz prasīja: «Kur ir mans «Malacis!»?» Bet, ja man gribas savu malaci, tas liecina, ka degu ārā, jo esmu mierā ar to, ko daru, un man ar to pietiek.
Bērni nepievērš uzmanību tam, ko daru, jo tas vienkārši ir mammas darbs, taču Triju Zvaigžņu ordenis atstāja lielu iespaidu. Ne uz Džemmu, protams, – viņa gribēja spēlēties un piemērīt, bet es neļāvu, citādi detaļas būtu jāmeklē mantu kastēs pie lego. Toties puikām bija – respect! Mana krustmāte pediatre Daina Dreimane, sakot, ka ļoti lepojas ar mani, parasti teica: «Ne jau ordeņus tu ar to pelni.» Bet tagad vairs tā nevar sacīt. (Smejas.)
