Sanita Osipova: Man izdevās nomest vairāk nekā 20 kilogramus un…
«Allaž paturu prātā vecvecmāmiņas padomu, ka no galda vienmēr vajag piecelties, kad vēl mazliet gribas ēst,» saka Augstākās tiesas tiesnese Sanita Osipova. Viņa jau vairāk nekā desmit gadus izmanto savu formulu, kā sievietei ap piecdesmit noturēt nemainīgu svaru.
Foto: no izdevniecības Žurnāls Santa arhīva
«Nekad neesmu bijusi resna, bet arī tieva – nekad. Augu kā tukls bērns, jo mammai un badu pieredzējušajai vecmammai bija ļoti svarīgi mani labi pabarot – kārtīgi, trekni, sviestā cepot,» stāsta Sanita. «Tukluma dēļ skolā tievās meitenes mani sāka apcelt jau no pirmās klases. Pusaudzes gados sāku skatīties modes žurnālus, šūt un adīt, jo gribēju skaisti ģērbties, un savs svars man nepatika. Sāku ļoti aktīvi sekot līdzi tam, ko ēdu, vēl aktīvāk – vingrot, un līdz astoņpadsmit gadu vecumam nostabilizēju figūru, kāda man patika.
Ēdot gaļu, jutos tā, it kā būtu dzērusi alkoholu – slikta dūša, sajūta, ka stājas sirds.
Kad 22 gadu vecumā apprecējos, veikalos sāka parādīties visdažādākie produkti, kādu agrāk nebija, – saldējums no Somijas, banāni un labu labās konfektes. Turklāt mans vīrs brauca jūrā un arī no ārzemēm atveda dažādus labumus. Atzīšos, mēs abi tā pamatīgi noēdāmies – kļuvām par diviem tukliem pieaugušajiem.
