Psihiatrs Taube: Neviena šausmu filma nestāv klāt dzīves stāstiem, ko man nācies dzirdēt

– Jūsu kabinetā mani sagaidīja skaists un mīļš klīnikas Veldre viesis – kaķis Leo. Tāpēc, neraugoties uz to, ka šādu jautājumu nebiju plānojusi, tomēr vēlos jautāt – kā jūs skaidrotu animācijas filmas Straume fenomenu?
– Neesmu kino jomas eksperts, tāpēc lai par visiem profesionāliem smalkumiem un vērtībām spriež zinātāji. Mani drīzāk un visvairāk sajūsmina pats fakts – šis ar fantastisku neatlaidību un mērķtiecību paveiktais darbs, kas ir apliecinājums tam, ka ar talantu un milzu pūliņiem iespējams panākt brīnumainu rezultātu. Mani ļoti priecē Gints Zilbalodis un citi viņa komandas jaunie cilvēki, kuri demonstrē tik labā nozīmē pareizu un veselīgu domāšanu, citas vērtības attiecībā pret savu darbu, savu valsti. Oskars – tas viņiem ir tikai novērtējums, bet galvenā vērtība ir pats darbs, kas viņiem patīk, kuru viņi bezgala talantīgi un aizrautīgi dara un kas ir izrādījies vajadzīgs miljoniem cilvēku visā pasaulē. Tāpat ir arī ārstam – pirmais un galvenais ir izārstēt pacientu, pēc tam domāt: vai man samaksās, novērtēs, vai būs labāki darba piedāvājumi. 

– Man vienmēr ir šķitis, ka psihiatrija ir viena no smagākajām un savā ziņā nepateicīgākajām medicīnas nozarēm. Vai varat apgalvot to pašu?
– Psihiatrija ir sarežģīta joma, un ne katrs ārsts var būt psihiatrs. Jebkurš ārsts, protams, nevar būt arī ķirurgs, bet psihiatrija tomēr ir īpaša – tā pirmām kārtām pieprasa lielu cilvēkmīlestību, pacietību un empātiju.

Man lielākais kompliments ir vārdi – dakter, es redzu, ka jums nav vienalga.

Psihiatrijā pamata instruments un terapeitiskā darbība ir saruna, nepārtraukta komunikācija ar cilvēku, kas nepieļauj neuzmanību un neiecietību, un kur nu vēl aizkaitinājumu vai dusmas.