«Pēc šķiršanās man brauca jumts…» Patiesi un skaudri latviešu vīriešu stāsti par vientulību
Vientulība mēdz radīt skumjas jebkurā laikā, taču, iespējams, Ziemassvētkos tā izjūtama īpaši asi… Vai vīrietim šķiršanās sāpes un vientulība, kas nāk līdzi ar attiecību beigām, sāp citādi nekā sievietei? Ko viņš domā un jūt, vecumā pēc četrdesmit piedzīvojot attiecību fiasko? Divi godīgi stāsti.
Foto: Shutterstock
Kristapa stāsts
44 gadi, divas šķirtas laulības: pirmā laulība desmit gadu, otrā – nepilns gads. Audzina astoņus gadus vecu dēlu no pirmās laulības, kurš ikdienā dzīvo ar tēvu.
Kā pieaudzis cilvēks pirmoreiz vientulības izjūtu visizteiktāk sajutu pēc pirmās laulības šķiršanas. Vispirms pēc šķiršanās jutu kaunu – attiecību statusa maiņa radīja mazvērtības sajūtu: man nav izdevies saglabāt ģimeni. Brālis un māsa abi ir precējušies, un, pat aizbraucot ciemos, fakts, ka viņiem ir ģimene, uzskatāmi atgādināja, ka man tādas nav.
Pēc šķiršanās man bija vidēji smaga depresija, brīdis, kad šķita – īsti jēgas nav nekam.
Sāku izvairīties no pasākumiem, kur varētu satikt pārus, bet parasti jau pasākumos gandrīz visi ir pāros. Izvēlējos nodarbes, kur varu būt viens, piemēram, atradu Facebook grupu, kur tiek rīkoti dienu gari pārgājieni, piedalās daudz cilvēku, bet neviens nepazīst mani, un es nepazīstu nevienu. Tas bija palīdzoši.
