Meitene, kurai Latvijā veikta revolucionāra smadzeņu operācija. Rēzijas cīņa ar epilepsiju

Rēzija ir vecākā no trim māsām: vidējai – Rūtai Rebekai – ir divpadsmit gadi, bet jaunākajai, Ronjai, pieci gadi. Rēzija smaidot stāsta, ka reizēm ar māsām sanāk arī pastrīdēties, bet tas nekādi nenozīmē, ka viņas nav mīļas. Šogad Rēzijas lielākais mērķis ir pabeigt 12. klasi un uzsākt studijas Rīgā. Vēl viņai ļoti gribētos aizbraukt ceļojumā uz Koreju, paceļot pa dažādām Eiropas valstīm, lai gan daudz kur jau kopā ar ģimeni pabūts. Un vēl viņa cer, ka, pavisam pārtraucot lietot zāles, vairs nekad nebūs jāpiedzīvo epilepsijas lēkmes. «Tagad jūtos labi, esmu jau pieradusi, ka lēkmju man vairs nav. Zāles gan vēl jālieto, bet ļoti mazās devās – esmu pusceļā, lai zāļu lietošanu pārtrauktu pavisam. Jūtos daudz drošāk un mierīgāk, un ne mirkli nenožēloju, ka piekritu operācijām – lai gan pastāvēja diezgan liels risks, man tas bija jādara! Un esmu ļoti priecīga par rezultātu,» atzīst Rēzija.

Rēzija joprojām atceras pirmo epilepsijas lēkmi, kas viņai bija, mazai esot.