Mārtiņa Egliena lielais pārbaudījums: Vācijā apstiprināja, ka man ir ārkārtīgi reta kaite
Pat nezinu, kā šobrīd lai precīzāk piesaka Mārtiņu Eglienu – kā aktieri vai nu jau komponistu? Pēc balss zuduma pirms diviem gadiem un nogurdinošiem diagnozes meklējumiem, kā arī botoksa injekcijām Vācijā Mārtiņš atkal ir atguvis balsi, tikai šoreiz viņš mūs no skatuves neuzrunās kā aktieris, bet kā komponists. Pēc nepilna mēneša pirmizrādi piedzīvos dzejas izrāde Vīna dvēsele, kurā Latvijas Nacionālā teātra aktieru Ditas Lūriņas un Gundara Grasberga interpretācijā skanēs Jāņa Petera dzeja, kas ietērpta Mārtiņa mūzikā.
Foto: Matīss Markovskis
«Šobrīd jūtos ļoti, ļoti labi, jo esmu darbīgs un radošs, un ļoti cerīgs par visu, kas notiek. Un tas ir labas pašsajūtas pamata noteikums, ka vismaz potenciālā veidā man šķiet, ka es varētu būt noderīgs. Šobrīd nodarbojos ar mūziku un ticu, ka tam ir jēga.
Nevaru pret sevi izturēties varmācīgi – tad kļūstu nejauks.
Taču celties no rīta un noteiktu laiku strādāt pie klavierēm es nemāku. Zinu, ka ir mākslinieki, kas sevi ieliek konkrētā laikā, bet man viss notiek viļņveidīgiem uzplūdiem. Teikšu tā: vienmēr esmu bijis pēdējā brīža cilvēks. Es ļoti daudzas lietas atlieku. Bet atlieku ne tāpēc, ka man ir slinkums, bet tāpēc, ka īsti vēl nesaprotu, kā tās realizēt. Līdz ar to laikā, kamēr atlieku, intensīvi strādāju – visu laiku galvā kaut kas maļas, maļas, līdz nonāku pie tā, ka varu apsēsties pie klavierēm vai papīra lapas, vai datora. Un tad lielākoties to, kas sākotnēji šķita gandrīz neiespējams un kam vajag ilgu laiku, izdaru burtiski pāris stundās.
