«Man neceļas roka viņu likt aprūpes namā.» Kristīne, Baiba un autisms…
Pirms lasīsiet šo stāstu par Baibu Dimmi un Kristīni Alaini, iedomājieties sveces liesmiņu tumšā vakarā… Un to, ka šīs svecītes tapšanā varbūt ir piedalījusies arī Baiba. Kad būs izgatavots un pārdots miljons sveču un par iegūto naudu uzcelta grupu māja, Baiba varēs tajā dzīvot. Un tad… Kristīnes spēks vairs tik ātri neizdegs.
Foto: Matīss Markovskis
Kad liktenis savij kopā
Viņas izkāpj no mašīnas un nāk man pretī… Kristīne ir smaidīga, Baiba manāmi satraukusies, neatkāpjas ne soli. Abas ir māsīcas – Kristīnei ir 35 gadi, Baibai – 31, un šobrīd viņas ļoti daudz laika pavada kopā.
Man vissvarīgākais bija, lai Baiba saprot, ka ome ir mirusi, viņai bija jāredz bēru process.
Patiesībā kopā viņas ir gandrīz divdesmit četras stundas diennaktī. Pirms nepilna mēneša abas ir zaudējušas ļoti mīļu un tuvu cilvēku – omīti, un abām joprojām nākas pierast pie pārmaiņām. Omīte Baibai bija mammas vietā – tādēļ viņai zaudējums ir neaptverami liels, vēl jo vairāk tāpēc, ka Baibai ir autisms.
