
Leģendārais sirds ķirurgs Romans Lācis: Kad pienāk gadi, tu sāc ticēt, ka eksistē Dievs
Latvijas veselības nozares nozīmīgākajā pasākumā Gada balva medicīnā 2024. par mūža ieguldījumu medicīnā šogad cildināts sirds ķirurgs profesors Romans Lācis, kurš savos – jā – 79 gados joprojām strādā. «Mans uzdevums pašreiz ir ar aizrautību savas zināšanas nodot citiem. Es studentiem stāstu, ka sirds nav tikai sūknis, tas ir dvēseles mājoklis, – lai viņi domā plašāk!» Ar profesoru Romanu Lāci sarunājas ārsts Pēteris Apinis.
Foto: Matīss Markovskis
– Tagad izdomā, ko tu par sevi jaunu pateiksi. Par tevi jau ir sarakstīta grāmata.
– Tā grāmata ir saistīta ar Rotari klubu. Rakstniece un publiciste Lia Guļevska uzrakstīja grāmatu. Jumava – proti, Juris Visockis – to izdeva. Stradiņa universitātē notika grāmatas atvēršana. Tas bija man liels notikums. Bija sanākuši ievērojami ļaudis.
Vispār Rotari klubs man ir ļoti svarīgs. Redzi – ne visiem ārstiem ir tikusi laime nokļūt uz pastmarkas. Man tāda laime ir.
– Tad tevi tagad sūta pa pasauli.
– Nē, tās markas bija mazā tirāžā. Bet marka ir unikāla lieta, jo paliek kolekcijās, paliek uz vēstulēm. Uz vienas Latvijas simtgadei veltītas markas ir Pauls Stradiņš, Viktors Kalnbērzs un Romans Lācis.
Kad aizeju uz banku, man prasa – vai es neesmu saistīts ar politiķiem un nozīmīgiem cilvēkiem, saku – nē, bet patiesībā jau esmu saistīts – ko tik neesmu operējis.
Rotari klubā bija tāds Pēteris Cielavs. Viņš ne tikai turēja rūpi par Brīvības pieminekli un Brāļu kapiem, par Pļaviņu vēsturi, bet bija arī pastmarku un naudas zīmju kolekcionārs. Pateicoties viņam, es tiku uz pastmarkas, viņš to iniciēja, izgāja visas instances.
– Pašu ķirurgu Paulu Stradiņu tu taču nesatiki?
– Nesatiku, toties Viktoru Kalnbērzu labi pazinu, un viņš mani aicināja uz savām jubilejām.