
Latviešu ķirurgs Artūrs Ozoliņš par darbu ASV klīnikā: Tur ir tā, kā rāda amerikāņu filmās
Esmu ievērojusi: tiklīdz no Stradiņa slimnīcas pienāk preses relīze par kādu sarežģītu operāciju, kurā iesaistītas aknas, žultsceļi, vairogdziedzeris, epitēlijķermenīši, parasti redzams Artūra Ozoliņa vārds. Viņš, kā kolēģi saka, ir pašā ķirurģiskajā plaukumā: vēl ir azarts, jau ir pieredze, vēlēšanās mācīties, nostrādātas roku kustības. Viņš arī izskatās priecīgs un neizdedzis!
Foto: Matīss Markovskis
– Bija gara diena? Piektdienai neraksturīgi…
– Piektdienās man ir pieņemšana poliklīnikā Stradiņos. Pa vidu bija arī viena sapulce…
– Kas nāk pie jums uz konsultāciju?
– Pārsvarā ar problēmām, ar kurām es nodarbojos, – ar dažādiem aknu veidojumiem, aizkuņģa dziedzera, vairogdziedzera un epitēlijķermenīšu patoloģijām.
– Bijuši arī kādi koši stāsti? Vai – varbūt cilvēki tagad ļoti mērķtiecīgi nāk pie daktera, sagatavojušies, jo konsultācija ilgi jāgaida, tā maksā? Nedrīkst pa tukšo izšķiest laiku!
– Ļoti labs komentārs! Jā, pamazām tā notiek. Man bija fantastiska pieredze – iegūstot Baltijas–Amerikas Brīvības fonda (BAFF) profesionālās prakses programmas stipendiju, pusgadu praktizēju Stenfordas slimnīcā Ziemeļkalifornijā, un radās iespēja paskatīties, kā tur notiek arī poliklīnikas darbs. Pacienti pie ārsta nāk ļoti sagatavojušies. Viņi zina, ko prasīt. Viņi ir lasījuši par savu problēmu, pētījuši arī mākslīgā intelekta rīkos, pat ielikuši tajos savus izmeklējumus.
Latvijai piemīt talants mēģināt no jauna izgudrot velosipēdu. Daudzās jomās!
Viņi nāk uz konsultāciju kopā ar saviem radiem, daudziem radiniekiem. Un es to sāku novērot arī pie mums.