«Kad uzzinājām, ka meitas ir nedzirdīgas, es sabruku.» Dvīnīšu Rūtas un Aleksandras stāsts
Lindas Rogas un Jāņa Padēla ģimenē aug trīs meitas – astoņgadīgā Grēta un četrgadīgās dvīnes Rūta un Aleksandra. Savas dzīves pirmajās dienās dvīnītes bija ļoti mierīgas, nereaģēja ne uz trokšņiem, ne skaļākām sarunām, un drīz vien radās aizdomas, ka tomēr kaut kas nav kārtībā… Meitenēm diagnosticēja vājdzirdību, bet nu jau divus gadus, pateicoties kohleārajiem dzirdes implantiem, abas dzīvo skaņu un dziesmu pilnā pasaulē.
Foto: no personiskā arhīva
Jau sen zināju, ka man būs dvīņi…
Kaut kad pagātnē Linda bija iedomājusies, ka varbūt kādu dienu viņai varētu būt dvīņi un balts suns, kas skraidīs pa mājas pagalmu. Kad gaidību laikā devās uz ultrasonogrāfiju, tieši viņa bija pirmā, kas ekrānā pamanīja – tur nav viens, bet divi! «Ārste sākumā teica, ka gaidāms viens bērniņš, bet es lūdzu, lai pārbauda vēlreiz, jo likās, ka manīju ekrānā kaut ko paslīdam garām. Kad pārbaudīja vēlreiz, apstiprināja dvīņu grūtniecību.
Tik ļoti raudāju, ka pirmo reizi dzīvē piedzīvoju panikas lēkmi.
Grūtniecības laikā mocījos ar toksikozi, bet ap 16. grūtniecības nedēļu mani brīdināja, ka viens no dvīņiem varētu pat neizdzīvot. Kopš tā brīža es dzīvoju tādu kā pusdzīvi: no vienas puses – gatavojoties sliktākajam scenārijam, no otras – stingri aizliedzot sev domāt, ka man varētu piedzimt tikai viens bērniņš.
