«Dzert sāk arvien jaunākas sievietes.» Patiess stāsts un narkoloģes piezīmes
Tik vilinoši un šķietami nevainīgi. Piektdienas vakars, kas jānosvin. Glāze vīna, kamēr gatavo vakariņas. Martīni kokteilis ar rožlapiņām galvaspilsētas trendīgākajā bārā. Nav svarīgi, kad, kur un kā alkohols pie mums atnāk. Svarīgi, ka likmes, mums pat nezinot, var kļūt pārāk augstas. Kā no šiem apskāvieniem izrauties? Vai – vienkārši sakot – kā beigt iedzert? Kamēr tā vēl nav kļuvusi par problēma un arī – kad jau ir.
Foto: Shutterstock
Konsultē ārste ILZE MAKSIMA, narkoloģe, kognitīvi biheiviorālās terapijas terapeite
Nenoliedzams fakts – alkohola patēriņš sieviešu vidū dažu pēdējo gadu laikā nav mazinājies. Tieši pretēji, turklāt dzert sāk arvien jaunākas sievietes. Tomēr, kā norāda narkoloģe Ilze Maksima, līdzās šai negatīvajai tendencei iezīmējas arī otra: cilvēki arī biežāk atsakās no alkohola lietošanas – vai nu uz laiku, vai arī pavisam –, un labais tonis ballītēs un korporatīvajos pasākumos ir piedāvāt alkoholisko dzērienu alternatīvas – gan bezalkoholiskos kokteiļus, gan bezalkoholisko vīnu.
Nav tādas drošās devas
Reizēm sakām: zinu, cik varu dzert – cik varu turēt, lai iedzeršanai nebūtu seku. Un tiešām varbūt, vērojot no malas, pat nevarētu pateikt – ir cilvēks dzēris vai nav.
Jo cilvēks nelaimīgāks, jo lielāka varbūtība, ka viņš lieto alkoholu neatkarīgi no tā – ir viņam nauda vai nav.
Un tomēr tas nav tiesa – nav tādas drošās devas. «Viena deva alkohola ir 0,33 l alus, 150 g vīna vai 40 g stiprā alkoholiskā dzēriena, un, ja nedēļas nogalē sieviete iedzer četras, piecas, sešas devas alkohola, nevaram runāt par kontrolētu alkohola lietošanu. Tie ir alkohola lietošanas traucējumi,» uzskata narkoloģe.
