Dakteris Danilāns atklāj, kā var sabeigt aizkuņģa dziedzeri un kā tam palīdzēt
Vesels aizkuņģa dziedzeris ir kā darbīgs rūķis virtuvē – viņš tik miksē, cep un vāra, un galu galā uzmeistaro visvisādus enzīmus un hormonus, lai mums būtu viegli un patīkami dzīvot. Tāds malacītis.
Foto: Shutterstock
Skaidro
Dr. habil. med. Anatolijs Danilāns
• Gastroenterologs, 61 gads medicīnā.
• Slimniekus tagad pieņem P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas poliklīnikā un Veselības centru apvienības poliklīnikā Pulss 5.
• Pazīstams kā tautā mīlēts veselīga dzīvesveida popularizētājs.
– Profesor, vai manam radam taisnība – viņam pēdējā laikā reizi mēnesī, varbūt retāk ne no šā, ne no tā pēkšņi uznāk nelaba dūša, vemšana, un tad viņš burkšķ: atkal tas nolāpītais aizkuņģa dziedzeris…
– Nelaba dūša un vemšana var būt no simtiem dažādu slimību, tas vēl nenozīmē, ka pie vainas ir aizkuņģa dziedzeris. Kad ir slims aizkuņģa dziedzeris, vemšana un slikta dūša nav tā raksturīgākā pazīme. Būt var, bet ir kaut kas daudz raksturīgāks, un tā ir vēdersāpju lēkme.
Zinātnieki noskaidrojuši, ka apmēram 5–10 procenti no visiem aizkuņģa dziedzera vēžiem ir pārmantoti.
Taču apvainot aizkuņģa dziedzeri, nosaucot viņu par nolāpīto, gan nav smuki… Kaut vai aiz cieņas pret to, ko viņš dara. Aizkuņģa dziedzeris patiesībā ir ļoti interesants orgāns. Pēc skata atgādina paprāvu sardeli, savu galviņu ievietojis divpadsmitpirkstu zarnas ielokā kā azotē. Tas nav velti! Viņš no savas galviņas caur atverīti izdala dažādus sekrētus divpadsmitpirkstu zarnā barības sagremošanai. Savukārt ar otru galu aizkuņģa dziedzeris stiepjas uz kreiso pusi un savu asti ir iebāzis liesā. Tā viņš tur jauki guļ.
