Daktere Glednere par nesaldo cukura diabētu: viltīgie simptomi, brīnummiegs un diētas spēks
Kad pie tējas pieber trešo vai ceturto cukura karotīti, tu, protams, drīksti koķetēt: «Un kāpēc gan ne – saldai dzīvei?! Man jau nav diabēta!» Taču, kā saka – nerausti lauvu aiz ūsām. Šī liga ir kā rūsa uz mašīnas: sākas ar mazu, nemanāmu rūsas plankumiņu, un, ja netiek apturēta, rūsa lēnām saēd visvisādas auto detaļas, un galu galā tavs braucamais vairs netiek uz priekšu.
Foto: Shutterstock
Skaidro
Dr. Kristīne Geldnere
• P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas endokrinoloģe.
• Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes docētāja.
• Latvijas Endokrinologu asociācijas valdes priekšsēdētāja.
– Dakter, vai tiešām Latvijā simts tūkstošiem ir diabēts?!
– Jā, un ar katru gadu pacientu skaits pieaug. Bet daļai slimība nav saistīta ar dzīvesveidu. Eksistē dažādu tipu diabēti. Ir iedzimtas monogēnas diabēta formas, kas izpaužas tūlīt pēc piedzimšanas – 1. tipa diabēts, kas rodas imūnsistēmas nepareizas darbības dēļ, tik agri vēl neveidojas! Tāpēc, ja pirmajos dzīves mēnešos diagnosticē cukura diabētu, tas visbiežāk ir konkrēta viena gēna patoloģija, kas izraisa glikozes vielmaiņas traucējumus.
Palielinātā insulīna bioloģiskais efekts ir tāds, ka tas neļauj sašķelties taukiem, tādēļ tauku daudzums ap vēderu sāk pieaugt.
Reizēm iedzimtas diabēta formas var parādīties arī vēlāk, bet tāpat tas notiek agrīnā vecumā, un parasti tad ir arī skaidri zināms, ka šī slimība ģimenē ir vairākās paaudzēs. Vēl diabēts var rasties, piemēram, pēc smagiem aizkuņģa dziedzera iekaisumiem. Kādreiz aizkuņģa dziedzera vēzis mēdz vispirms viltīgi izpausties ar glikozes vielmaiņas traucējumiem, un tikai vēlāk, kad process jau attīstījies, parādās dzelte vai sāpes. Tāpat diabēts var būt saistīts ar citām endokrīnām slimībām, piemēram, ja organismā tiek izdalīti par daudz glikokortikosteroīdi. Diabēts ir ļoti dažāds. Bet, protams, biežākais ir 2. tips – tas Latvijā ir aptuveni 90 tūkstošiem.
