Bailes, mīti, steiga… Atklāti par to, kāpēc neejam laikus pārbaudīt savu veselību
Saslimstība ar onkoloģiskajām slimībām aug, pacienti kļūst aizvien jaunāki, tātad ir svarīgi pārbaudīties, lai šīs smagās slimības novērstu vai atklātu agrīni. Lai gan ir pieejami valsts apmaksāti vēža skrīningi, cilvēku atsaucība joprojām nav apmierinoša. Par spīti pieejamajai informācijai, daudzi nesteidzas pārbaudīt veselību un agrīni atklāt vēzi. Kas par to sakāms veselības psihologiem, kuri pēta šos jautājumus? Kā izprast savas un tuvinieku uzvedības cēloņus, kas saistīti ar veselību, un pāriet pie labo nodomu īstenošanas?
Foto: Shutterstock
Gunta Freimane,
Mg. psych., Mg. soc. sc.,
Rīgas Stradiņa universitāte
Vēža diagnozes savlaicīga noteikšana var palīdzēt izvairīties no milzīga stresa, sarežģīta adaptēšanās procesa slimībai, ilgstošas darbnespējas, materiāliem zaudējumiem, sāpēm, atkarības no apkārtējo palīdzības, depresijas, trauksmes, nespējas pasargāt tuviniekus – šo uzskaitījumu varētu turpināt vēl un vēl…
Ikviena situācija piedāvā izvēli, tikai ne vienmēr apzināmies, cik liela nozīme ir šai izvēlei.
Kāpēc tad tik daudz cilvēku nerīkojas pragmatiski un racionāli? Veselības psihologi uzskata, ka cilvēku uzvedībai, tajā skaitā vēža skrīninga veikšanai, ir daudz barjeru.
Lūk, raksturīgākās personīgās, sociālās un ar veselības aprūpes sistēmu saistītās barjeras!
Personīgās barjeras
Daudzos pētījumos bailes minētas kā viena no galvenajām barjerām vēža skrīningā. Cilvēki izvairās no skrīninga, jo baidās no vēža diagnosticēšanas, nāves, starojuma saņemšanas, sāpēm (krūts un dzemdes kakla vēža gadījumā – arī sievišķības zaudēšanas, laulības šķiršanas vai partnera zaudēšanas un nespējas būt par māti).
