Ko šefpavārs Ēriks Dreibants dara ar sīpoliem?
Visiem pazīstams dārzenis, vai ne? Delikāti izsakoties, īpaši aromātisks – vieniem sīpols ļoti garšo visos veidos, citiem ir grūtības ar svaigu sīpolu ēšanu, bet fakts ir tāds, ka neskaitāmi ēdieni bez sīpola būtu kā ziema bez sniega.
Foto: Shutterstock
Viens, it kā jau labi pazīstams, produkts un tā daudzveidīgās pagatavošanas iespējas – mācīsimies kopā ar pieredzējušiem pavāriem, un ceram, ka būs noderīgi gan iesācējiem, gan ēst gatavošanas entuziastiem!
Par sīpola sīvumu atbildīgais ir sērs – jo vairāk sēra, jo sīpols sīvāks.
Ir vai nav sakne?
Diezgan ierasti ir dēvēt sīpolu par sakni, sakņaugu vai garšsakni. Taču, no botānikas viedokļa, sīpols nav sakne. Kā tad tā? Sīpols taču aug zemē, virs zemes ir zaļie loki, tātad zem zemes ir sakne, vai ne tā? Daudziem dārzeņiem, kurus dēvējam par sakņaugiem, ēdama ir paresninātā sakne, savukārt ar sīpoliem ir tā, ka mēs ēdam šo augu paresninātās lapu pamatnes. Pārgriežot sīpolu vertikāli, ir redzams, ka pašā apakšā ir tāds kā vairodziņš – tas ir sīpola stublājs, bet pārējais ir pārveidotas lapas. Kad sīpols dobē izaug, lapu gali nokalst, bet lapu lejasdaļa piebriest, paresninās un izveidojas galviņa, kuru dēvējam par sīpolu. Starp citu, tāpat ir arī ķiplokiem un puraviem.
Sīpolu dažādība
Pats pazīstamākais latviešiem ir parastais dzeltenais sīpols, tad seko sarkanie (dēvēti arī par zilajiem) sīpoli – šie abi visbiežāk sastopami arī veikalu un tirgu plauktos. Mazāk pazīstami, bet arī visnotaļ pieejami, ir saldie un baltie sīpoli.
Diezgan populāras, īpaši pavāru un gardēžu aprindās, ir arī šalotes, kas Latvijā nonākušas galvenokārt no Holandes un Francijas. Šalotes pēc izskata mēdz būt dažādas – tas atkarīgs gan no šķirnes, gan no audzēšanas apstākļiem.
