Foto: Mtsvadi ne šašliks. Piecas receptes sulīgām brīvdienām
Tiem, kas izauguši vai lielāko daļu mūža aizvadījuši padomju stereotipu ēnā, Gruzijas virtuve vispirmām kārtām asociējas ar vārdu šašliks – to pašu, kas jau sen kļuvis arī par latviešu nacionālās virtuves īpatnību un brīvdabā svinētu svētku cienastu. Lielākoties ar vārdu šašliks tiek saprasta gruzīnu tradīcijās grilēta gaļa. Un tomēr šis visā bijušajā padomijā iecienītais šašliks ir tikai tāda blāva ēna īstam gruzīnu mtsvadi.
Foto: Shutterstock
19. gadsimtā uz iesmiem cepta gaļa jeb šašliks Maskavā bija kļuvis par sava veida strītfūdu, kreptīgu zaceni krogos un publiskajās pirtīs.
Ja īsumā par šašliku, tad šis čaukstīgais vārdiņš Krievijā reiz patiesībā ieceļoja kopā ar skaļajiem un bezkaunīgajiem Zaporižjas kazakiem, kas gaļas grilēšanas mākslu bija pa roku galam pārķēruši no osmaņiem. 19. gadsimtā uz iesmiem cepta gaļa jeb šašliks Maskavā bija kļuvis par sava veida strītfūdu, kreptīgu zaceni krogos un publiskajās pirtīs.
Savukārt par mtsvadi jau kopš seniem laikiem Gruzijā tiek dēvēta uz atklātām oglēm grilēta gaļa. Teiksiet – tas pats vien ir? It kā jā, bet tomēr – nepavisam! Jo gruzīnu izpratne par gaļas grilēšanu krietni atšķiras, piemēram, no kaimiņiem Armēnijā vai Azerbaidžānā, nemaz nerunājot par Tuvo Austrumu kebabu. Lai mtsvadi būtu īsts mtsvadi, jāgodā dažas svarīgas tradīcijas!
Mtsvadi nereti saistās ar kādu citu ļoti svarīgu Gruzijas gastronomijas terminu, proti – supra. Burtiski tulkojot, vārds supra apzīmē galdautu, taču plašākā nozīmē – jebkuru iemeslu ģimenei un draugiem uzklāt galdu. Tie var būt kādi īpaši svētki, bet tikpat labi – gaidīta ciemiņa ierašanās. Vai ģimenes sapulcēšanās, lai pagatavotu un baudītu mtsvadi.
Kopš laikiem, kad – līdzīgi kā tas bija pie mūsu senčiem – gaļas baudīšana bija rets notikums un tāpēc godam nosvētīts, mtsvadi baudīšanai arī šodien piemīt īpaša notikuma smarža – pat visvienkāršākajos apstākļos. Jūs taču piekritīsiet – tā, kā gaļas grilēšanu pieprot un arī izbauda gruzīni, to neprot neviena cita tauta!
