Ceļvedis Latvijā radīto «ugunīgo» ābolu dzērienos
Pēdējā desmitgadē Latvija ir kļuvusi par moderno sidru lielvalsti, ko apliecina starptautiskos konkursos regulāri saņemtās visaugstākās atzinības, un pamazām kļūstam lietpratēji arī daudzveidīgos produktos, kurus ražo uz sidra bāzes, – karstsidrā, ābolu vermutā, pommo, ābolu brendijā, pudelē ieaudzētos ābolos, ledus sidrā un sidra etiķī. Līdz ar tiem attīstās arī šo produktu kulinārās izmantošanas un baudīšanas kultūra.
Foto: Shutterstock
Karstsidru, ābolu vermutu, pommo, brendiju un sidra etiķi dara tikai un vienīgi no reizi gadā iegūta dabīga sidra.
Dabīgi sidru iegūst reizi gadā, kad ražo ābeles, no kuru āboliem sidrdari pacietīgi izspiež sulu un to rūpīgi uzmanītu noraudzē, nevis no ūdenī atjaukta sulas koncentrāta ar tam pievienotām ābolu aromātvielām, citronskābi un konservantiem. Pēdējie ir lētas, grādīgas limonādes, kuras diemžēl juridiski var dēvēt par sidriem. Attiecīgi arī karstsidru, ābolu vermutu, pommo, brendiju un sidra etiķi dara tikai un vienīgi no reizi gadā iegūta dabīga sidra, kas arī ir pamatiemesls to augstākai cenai. No dabīga sidra darītiem produktiem organoleptiskās īpašības un kvalitāte ir pirmajā vietā.
