Žurnāla Santa jaunā galvenā redaktore Iveta Troalika: Ir piedāvājumi, kuriem nesaka nē

Pieturzīmes

•  Dzimusi Ikšķilē, mācījusies Rīgas 1. ģimnāzijā, studējusi filozofiju Latvijas Universitātē.
•  Izdevniecībā Žurnāls SANTA strādā kopš 2008. gada – vispirms žurnālā IEVAS Veselība, tad IEVĀ, tagad Santā.
•  Šķīrusies, ir divi bērni un kaķis Ķepītis.
•  Pērnā gada novembrī iznāca Ivetas grāmata Tūlīt paliks labāk. Tā saņēma Dzintara Soduma balvu, bija nominēta LALIGABA balvai un ir nominēta Baltvilka balvai kategorijā Jaunaudze. 
•  Patīk skriet.

Santa Anča ienāca manā kabinetā un teica: «Es tev tūlīt ar vienu vārdu izmainīšu visu dzīvi!»

– Kas jāizdara, lai kļūtu par Santas redaktori? 
– Piecreiz jāatgriežas vienā un tai pašā darbavietā – izdevniecībā Žurnāls SANTA (smejas)! Mans vīrs bija no Francijas, tāpēc ik pa laikam dzīvoju ārzemēs un, katru reizi pārceļoties, darbā iesniedzu atlūgumu, bet kā ārštata autore turpināju rakstīt. Savukārt ikreiz, kad atgriezos Latvijā, izdevniecība izteica man kādu piedāvājumu, un atgriezos te strādāt. Mani novērtēja, un es apliecināju lojalitāti uzņēmumam. 

Piedāvājums būt žurnāla Santa redaktorei īstenībā bija ļoti skaists. Tonedēļ IEVAS horoskopa sadaļā par Auniem bija rakstīts tā: viens teikums var izmainīt tavu karjeru. Un ar gandrīz identisku teikumu mani uzrunāja izdevniecības dibinātāja un līdzīpašniece Santa Anča. Viņa ienāca manā kabinetā un teica: «Es tev tūlīt ar vienu vārdu izmainīšu visu dzīvi!» Esmu pārliecināta, ka Santa nebija horoskopu lasījusi, viņa pat nezināja manu zodiaku. Tā vienkārši ir viena no tām foršajām sakritībām, kā reizēm dzīvē notiek.

Jau pirms tam bija plānots, ka no IEVAS pāriešu uz Santu radošās redaktores statusā, bet tieši tad Santas iepriekšējā redaktore Gundega pateica, ka gaida bērniņu un dosies garākā atvaļinājumā. Man tikai izteikts piedāvājums stāties viņas vietā, es to pieņēmu un esmu ļoti priecīga.

– Pat nevajadzēja domāt, uzreiz teici jā un nemaz nebaidījies?
– Ir piedāvājumi, par kuriem nešaubās un kuriem nesaka nē. 

Tā kā nekad agrāk nebiju bijusi galvenā redaktore, mani baidīja vienīgi tas, vai mācēšu žurnālistiem, fotogrāfiem, stilistiem vai kādam citam pateikt, ja kaut kas nav izdarīts pietiekami labi un darbs jāpārstrādā.