Žurnāla IEVA galvenā redaktore Dana Sinkeviča: Novembris nav bēdīgs
Ir novembris. Ja neskaita, ka mūsu valstī tas iekrāsojas skaisti sarkanbaltsarkans, kopumā novembris ir viens reāli pelēks, nemīlīgs un skaudrs mēnesis. Vismaz tā varētu domāt.
Tu nevari visu laiku uztraukties par to, kā būs, jo ilgtermiņā tā var izsist korķus.
Taču, apcerīgi dzerot savu rīta tēju un skrollējot draugu feisbuka ierakstus, kārtējo reizi atcerējos, ka viss ir atkarīgs no tā, kā paskatās. No attieksmes, īsāk sakot. Viens mans draugs, piemēram, ielicis video, kā ar dēlu laivo pa upi. Tagad. Starp citu, rudenī laivošana tiešām ir īpaša, jo krāsu sprādziens piešķir citu garšu un tu peldi kā pa paralēlo pasauli – zinu, jo pati esmu to izmēģinājusi. Un mazajam puikam, kurš tik enerģiski vicina kajaka airi, tas ir pirmais šāda veida piedzīvojums, un viņam pilnīgi noteikti nešķiet, ka novembris ir bēdīgs, skumīgs un sastresojies. Tāpat kā tā nešķiet manam džekiņam, kurš dragā ar riteni tā, ka dubļi šķīst.
Savukārt draugi, kas šobrīd dzīvo Norvēģijā, bet ir lieli Gruzijas fani, ielikuši bildi ar pašgatavotiem hinkāļiem un tekstu: «Ja nevaram tagad tikt uz Gruziju, varam to vismaz celt savā galdā.» Vēl kāda paziņa vispār paziņo, ka novembris ir viņas mīļākais mēnesis. Kāds staigā gar jūru un bildē pelēkā piecdesmit nokrāsas vai, līdzīgi kā es, orientējas ar karti pa mežu. Novembra migla – tas vispār ir kaut kas, kas obligāti jāredz.
Starp citu, vēl pieķēru sevi, ka veikala plauktos meklēju skaisti smaržojošas roku ziepes, lai gan agrāk izvēlējos bez aromāta – ja jau tās rokas visu laiku jāmazgā, tad vismaz ar šiku. Tie, protams, ir sīkumi, bet dara priecīgāku, un tas novembrī ir svarīgi, it īpaši, ja gadījies tik trauksmains laiks kā šis. Tu nevari visu laiku uztraukties par to, kā būs, jo ilgtermiņā tā var izsist korķus. Un, ja novembris, kā izrādās, var būt baudāms mēnesis, arī šābrīža dzīvē, kas tik un tā turpinās, var atrast daudz labu lietu. Pie reizes mazgājot rokas, ieturot distanci, nečupojoties un elpojot svaigu gaisu. Jo, kā feisbukā rakstīja vēl viena mana draudzene, burtiski tikko sēžot uz balkona plikām kājām un priecājoties par mirkli: «Viss tomēr ir galvā.»
Sirsnīgu novembri!
