Zīmolu leģendas. Kāpēc mēs esam gatavi piemaksāt par emocijām?
Mums patīk stāsti. Mums patīk informācija, kas pārvērsta tēlos un sižetos. Tieši to izmanto daudzi zīmoli un uzņēmumi. Kā tas notiek? Vai to var izmantot?
Foto: Shutterstock
Stāsti ir sevišķi izplatīti augstākā cenu segmenta zīmolu vidū. Bieži mēs esam gatavi piemaksāt tieši par šīm emocijām.
Vai esat ievērojuši, ka daudzi atzīti zīmoli neatkarīgi no to lieluma mums saistās ar kādu nostāstu? Piemēram, ir dzirdēts, ka Disnejlendā bērni nekad neraud. Tā esot tāpēc, ka brīdī, kad mazais apmeklētājs grasās izplūst asarās, to pamana apsardze, kas dod signālu rotaļniekiem. Un pēkšņi pie bērna pienāk, piemēram, Mikipele, lai apskautu un nomierinātu. Patiesībā tā nav (esmu pārbaudījusi). Bet tas nav svarīgi, jo šī ir spēcīga leģenda, kas ietver Disnejlendas stratēģiskā pozicionējuma elementus, – vieta, kur viss ir pārdomāts līdz sīkumam, lai iepriecinātu bērnus.
Uzņēmuma leģendas tik tiešām var būt patiesas vai izdomātas, taču kontrolētā nostāstu izstrādē ir noteikta jēga: tos var vieglāk pārvaldīt un notēmēt vēlamās auditorijas virzienā.
Uzreiz ir svarīgi piebilst, ka šajā gadījumā runa nav par tīšu maldināšanu vai krāpšanu. Tas ir darbs ar emocijām un izpratne, ka mūsdienās cilvēki mēdz iegādāties nevis preces vai pakalpojumus, bet iespaidus, statusa apliecinājumu un citas pašiem svarīgas emocionālās preces. Tāpēc stāsti ir sevišķi izplatīti augstākā cenu segmenta zīmolu vidū. Bieži mēs esam gatavi piemaksāt tieši par šīm emocijām.
Ļoti labi to redzam ūdens Evian piemērā, kas tiek pozicionēts kā jaunības avots.