Zīmoli un vērtības. Mūsdienu jaunais patiesums necieš melus

Pēdējos pāris gados sabiedrība ir zaudējusi uzticēšanos klasiskajām autoritātēm, valdībām, nevalstiskajām organizācijām, medijiem.

Vēl pirms dažiem gadiem stratēģiski vispareizākā uzņēmumu nostāja visos politiskajos jautājumos bija neitralitāte, citādi organizācija riskēja zaudēt daļu auditorijas, kas nepiekrīt attiecīgajai pozīcijai. Tagad saistībā ar Krievijas uzbrukumu Ukrainai mēs redzam, kā uzņēmumi atsakās no sadarbības ar Krieviju, tādējādi nosodot šo agresiju. 

Kāpēc situācija tik krasi mainījusies un organizācijas ne tikai grib, bet tām būtībā ir pienākums paust sabiedrisko nostāju? 

Beidzamajos gados var novērot interesantu auditorijas vēlmju dinamiku. Sevišķi tā izpaužas krīzes apstākļos. Piemēram, koronavīrusa pandēmijas sākumā 2020. gadā bija vērojams būtisks uzticēšanās pieaugums uzņēmumu, mediju, nevalstisko organizāciju un īpaši valdības pārstāvjiem. 
Tomēr laika gaitā parādījās vilšanās pazīmes, un jau pēc gada uzticēšanās līkne strauji sāka traukties lejup. Auditorija ieslēdza automātiskas neuzticēšanās režīmu. Piemēram, tagad trīs piektās daļas cilvēku, kad viņiem piedāvā kādus datus, sākotnēji izturas pret tiem ar neuzticību un ir gatavi tiem piekrist tikai pēc pietiekami pārliecinoša pamatojuma.

Divas trešās daļas respondentu arī uzskata, ka nav iespējamas konstruktīvas un civilizētas diskusijas par viņus satraucošiem jautājumiem. Neuzticēšanās ir nonākusi apburtajā lokā, jo to veicina politiķu cīņa par balsīm un mediju cīņa par popularitāti. Plaukst un zeļ skandalozu paziņojumu un nepārbaudītas informācijas izplatīšana. 

Pētījumi liecina, ka pēdējos pāris gados sabiedrība ir zaudējusi uzticēšanos klasiskajām autoritātēm, valdībām, nevalstiskajām organizācijām, medijiem… Bet ne uzņēmumiem. Jau otro gadu pēc kārtas auditorija apliecina savu uzticēšanos uzņēmumiem. Turklāt uz tiem liek cerības ne tikai attiecībā uz finansiālo labklājību, kas saistīta ar uzņēmumu tiešo darbību.