Ziedu vārdnīca. No erotikas līdz bērnības atmiņām par vecomāti
Un tev gribas plaukstās maigi satvert ziedoša ceriņa vai jasmīna zaru, iegremdēt tajā seju un ieelpot tik dziļi, ka, šķiet, plaušas līdz sīkākajai alveolai piepildījušās ar mierinošu un dziedinošu smaržu, kas tālāk aizplūst pa visu ķermeni.
Foto: Shutterstock
Konsultēja
Janīna Vasiļjeva,
Taka Spa aromterapeite
Saprotot, kuri aromāti tevī raisa patīkamas sajūtas, vari tos izmantot apzināti.
Ziedu aromātu baudīšanu nedrīkst (un tā arī nav) saukt par aromterapiju, bet – maijā, kad viss tik neprātīgi zied, ka gribas smaržās ienirt, tajās peldēt, ar tām ieziesties un pat apēst, mēs drīkstam atļauties šo vaļību. Sauksim to par pavasara aromterapiju. Un daļa taisnības – ka tā ir terapija, ko nodrošina smarža, – būs.
Redz, aromterapijā strādā ar ēteriskajām eļļām, kuras, iekļūstot asinsritē, iedarbojas uz organismu. Speciālisti to dēvē par farmakoloģisko mehānismu. Bet aromterapijā ir arī semantiskā daļa, kas saistīta ar smaržu atmiņām, kuras mēs veidojam un noglabājam jau no savas pirmās dzīves dienas. Katra smarža asociējas ar kādu noteiktu, tikai tevis piedzīvotu pieredzi. Tāpēc mēs katra izjūtam smaržas atšķirīgi, un, kas vienai šķiet debesu nektārs, citai liek saraukt degunu un jautāt – kas te tik nelabi ož? Piemēram, man ļoti patīk baldriānu smarža, jo tā asociējas ar bērnības priecīgajām dienām, kad mamma mani bija paņēmusi līdzi uz darbu – aptieku, kurā bija milzīgs zāļu tēju skapis, kas smaržoja pēc visām drogām, bet visvairāk pēc saldenā, gandrīz lakricai līdzīgā baldriāna.
