«Viss būs labi. Globālās mēnešreizes pāries.» Geštaltterapeite Solvita Vektere 1
Vasarā geštaltterapeite SOLVITA VEKTERE pārsteidza, sociālajos tīklos ieliekot fotogrāfiju, kurā it kā stūrē traktoru, ar parakstu: «Sākas mana jaunā dzīve Kurmenē.» Daudzi prognozēja, ka Rīgas mamzele rudenī būs atpakaļ pilsētas dzīvoklī. Nē, viņa kurina krāsni un, izrādās, pirms šā paziņojuma jau vienu ziemu ir nodzīvojusi savā mazajā, vienkāršajā mājiņā milzīgas pļavas vidū.
Foto: Matīss Markovskis
Pieturzīmes
- Plašāka publika Solvitu Vekteri (52) iepazina, kad 2004. gadā viņa kopā ar reanimatologu Pēteri Kļavu LTV1 vadīja raidījumu Šeit un tagad.
- Pirmā izglītība – baltu filoloģija. Vairākus gadus strādājusi bibliotēkā, vēlāk sabiedrisko attiecību jomā.
- Geštaltterapiju mācījusies Maskavas Geštalta institūtā, zināšanas papildinājusi Parīzē.
- Dzimusi un augusi rīdziniece, bet pērn kopā ar savu trešo vīru Juri Gausiņu pārcēlās uz dzīvi laukos Kurmenē Vecumnieku novadā.
Vai nu es esmu stulba, vai ģeniāla, bet man nav bail no pārmaiņām.
– Šobrīd daudzi ir nervozi un bēdīgi, jo mēs atkal esam mājsēdē. Redakcijā es drusku melnā humora stilā ierosināju: intervēsim Solvitu, jo viņa jau kādu laiku brīvprātīgi sēž un var mums pastāstīt, kā to darīt pēc iespējas mazāk stresaini. Redzot, kā tu paijā smuko kaķeni, es saprotu, ka tev klājas labi.
– Paldies, mums ar Picu Bellu tiešām klājas ļoti labi. Re, te sēž Čipa, mans sunītis, tālāk – Zaza, mana vecā kaķene, bet Dūmiņš Alberts guļ uz plīts. Tas ir mans mazais, mīļais zvēru dārzs. Tev taisnība – kopš janvāra mana dzīve tiešām daudz ir ap un pa mājām, es strādāju onlainā. Kad ierobežojumi to ļāva, braucu uz Rīgu un vadīju mazas grupiņas. Tagad atkal strādāju tikai tiešsaistē un priecājos par stirnām, lapsām un bukiem, kas staigā gar logiem. Es pati mājsēdes stresu neizjūtu, jo man vienkārši ir ļoti paveicies, ka viss tā labi sakritis. Bet es labi saprotu, cik daudziem šādi risinājumi ir neiespējami. Tāpēc arī varu iedomāties, cik daudz dusmīgu (un pamatoti!) cilvēku būtu, ja es sludinātu: dzīvojiet laukos, ņemiet kaķus un strādājiet attālināti! Katrs dzīvo, kur dzīvo, un ne jau visiem ir tā paveicies, ka viņiem ir lauku māja, ne visiem ir tāda profesija, kur var strādāt attālināti.
– Pirms vairākiem gadiem Rīgas kafejnīcā tu man stāstīji par savu mazo mājiņu. Teici – mēs jau tur tikai pa vasaru, tomēr jāsagādā malka, ja nu ziemā sagribēsim aizbraukt. Atskatoties man šķiet, ka tu solim pārcelties uz laukiem savā ziņā gatavojies jau sen.
– Tas ir interesantākais, ka es tiešām iekšēji tam gatavojos, bet nesapratu, kam manā dzīvē jānotiek, lai es pārnāktu dzīvot uz Kurmeni. Un tā pat nav Kurmene, bet Kurmenes pagasts.
