Virtuve 18. gadsimtā 414 receptēs
Vēžu kuliji, pupijete no dūviņu bērniem, gemīze no rāciņiem – Kocēnu novadā no jauna izdota pati pirmā latviskā pavārgrāmata, kas paver krāšņu ainavu uz 18. gadsimta ēdienu kultūru un sadzīvi šepat Latvijā.
Foto: Ieva Andersone
-
Pirms grāmatas iznākšanas tikusi pat izsludināta pasūtīšana, bet grāmatas cena bija 25 mārkas, krietnas puscūkas vērtībā.
-
Pārpratumu pēc pirmajiem tulkošanas mēģinājumiem bijis ne mazums – piemēram, recepte, kas sākotnēji saprasta kā fazāna cepetis, patiesībā izrādījās ķiršu tarte!
-
Brīžiem garšu kombinācijas šķiet pārsteidzošas un neparastas, bet ēdiena pagatavošana – visai laikietilpīga, tomēr cik fantastiska ir iespēja ļaut laikā ceļot arī savām garšas kārpiņām!
-
18. gadsimtā, virtuves kultūra un galda kultūra ne tik vien Eiropā, bet arī ārpus tās robežām bija uzplaukusi kā krāšņa peonija rokoko gleznā – ēdiens bija māksla, bauda un politiska spēle vienlaikus.
Pērļu medībās
«Sajust ne vien to, kas cilvēkiem varētu būt interesants, bet – galvenais – kas varētu kļūt par paliekošu vērtību,» saka nu jau bijusī Kocēnu novada domes priekšsēdētāja vietniece Evija Nagle, stāstot par to, kā radās ideja no jauna izdot pašu pirmo pavārgrāmatu, kas 1795. gadā klajā nāca tīrā latviešu valodā. Pērli, kas pirms vairāk nekā diviem gadsimtiem no necilas Rubenes mācītājmuižā ierīkotas driķētavas (iespiestuves) nonāca lepnāko muižu virtuvēs Latvijas teritorijā.
Pie grāmatas Evija nonāca sava darba ietvaros – oficiāli tas ir darbs vietējā pašvaldībā, taču gribas teikt, ka Evija ir pērļu medniece. Viss sākās 2005. gadā, kad Evija gluži neplānoti no dzimtās Valmieras pārcēlās uz dzīvi dzimtas mājās Dikļos. Toreiz Evija ievēroja: Dikļi taču visai Latvijai saistās ar latviešu kultūras izcilākajām lappusēm – Dziesmu svētkiem un teātri –, taču tobrīd ciema vidē par to nekas nav liecinājis.