Viņas mīļotais dzīvo Izraēlā. Žurnāliste Lolita Tomsone: Tur vēl būs tāda elle, ka grūti iedomāties

– Latvijā daudziem ir ebreju izcelsmes paziņas un draugi, un daudzi ir bijuši Izraēlā, tāpēc mūs tik ļoti šokēja Hamās sarīkotais slaktiņš. Bet tagad jāspēj just līdzi arī palestīniešiem, kuri iet bojā šajā karā! 
– Mums ir tā privilēģija, ka mēs varam būt distancēti. Par sevi es tā īsti nevaru teikt, jo, tik ilgi nodzīvojot vienā valstī, tu apaudz ar draugiem. Bet man ir arī arābu draugi, un daudz esmu bijusi Palestīnā. Es pārdzīvoju par abām pusēm! Attiecībā uz Ukrainas karu mums ir skaidrs, ka gribam Ukrainas uzvaru. Bet attiecībā uz Izraēlu un Palestīnu viss ir sarežģīti, turklāt Palestīnai ir divas daļas, Gazas josla un Rietumkrasts. 

Hamās divus gadus ir bruņojies un gatavojies sagaidīt Izraēlas armiju, un humānās palīdzības naudu viņi tērēja nevis ūdens piegādes sistēmām un bērnu parciņiem, bet ieročiem.

Es jau pašā sākumā ieslēdzu divus izraēliešu ziņu kanālus, un visu laiku tos skatos! Tur ir ļoti augsts profesionalitātes līmenis, visu laiku tiešraide, tikai mainās žurnālistu komandas, mainās ­eksperti, nepārtraukti intervijas. Tā es visu laiku zinu, kas notiek. Jo trakākā bija tā drausmīgā neziņa sākumā! 

– Kas notiek ar jūsu draugiem un paziņām Izraēlā?
– Draudzenes dzīvo Aškelonas pilsētā, un tā tiek apšaudīta visu laiku! Dzelzs kupols aizsargā tikai daļēji, jo, kad raķetes lido tādā ātrumā un daudzumā, tas nespēj noreaģēt. Cita draudzene Dina ir psiholoģe, viņa brīvprātīgi devusies strādāt ar cilvēkiem, kas no uzbrukumā cietušajiem ciematiem un kibuciem tika evakuēti uz tukšajiem Nāves jūras hoteļiem. Draudzenes māsasmeita dienē armijā tajā bāzē, kur iebruka Hamās. Viņa tajā laikā bija aizbraukusi pie vecākiem svinēt Sukota jeb Būdiņu svētkus, bet, kad  atgriezās, visi dienesta biedri bija nošauti vai nolaupīti. Tagad viņa staigā pa bērēm, bet atgriezīsies armijā. Ir nogalināts ģimenes ārsta dēls, kurš bija festivālā.